Jauno ērģelnieku skolotāja Guna Kise īsi pirms mēģinājuma uzslavē savu mācekli Kasparu Bačkuru, kas nesen izcīnīja pirmo vietu starptautiskā akadēmiskās mūzikas konkursā. 7. augustā gaidāmajā koncertmeditācijā "Latgales sirds" viņš gan būt tikai palīgs, bet Latgales ērģeļu dienās ierasts apbalvot labākos jaunos ērģelniekus. Stiprināt mūziķu kopienu nav vienīgais šī pasākuma mērķis.
"Mēģinājām mudināt draudzes vākt ziedojumus, lai tās ērģeles tiktu skaņotas, uzturētas. Desmit gadu laikā, cik mēs festivālā esam vākuši ziedojumus, tieši ērģelēm, tās ir daudz kur atjaunotas, restaurētas," stāsta Kise.
Latgales ērģeļu dienas, protams, nebūtu iespējamas, bez sadarbības ar pašiem ērģeļu īpašniekiem, konkrētāk – katoļu draudzēm. Šoreiz to prāvesti arī tiks iesaistīti priekšnesumos – koncertmeditācijās. Priesteris Ainārs Londe skaidro: "Ar vārdu meditācijas šeit jāsaprot – garīgas apceres par garīgām tēmām. Konkrēti šogad par cilvēka grēcīgumu un kā mums ar Dieva palīdzību iziet no šī grēcīguma stāvokļa."
Koncertu programmas veidotas, atlasot dažādāko laiku un autoru mūziku. Kise uzsver: "Lielākais izaicinājums gan mūsu sastāvam šajā svētdienā, gan arī sastāvam, kuri uzstāsies Krustpilī, ir tāds, ka nav vēl radīta oriģināla mūzika akordeonam, ērģelēm un balsij vai tajā gadījumā – vijolei, sitamiem instrumentiem un ērģeles. [Mūziķi] paši daudz ko ir darījuši, lai mūziku izveidotu, pārliktu šim sastāvam. Tas ir ļoti radošs un interesants process."
Akordeonists Aldis Kise stāsta: "Sarežģītākais jautājums ir tajā, vai ērģeles un akordeons saskanēs kopā, konkrētie instrumenti bieži vien temperatūras maiņas dēļ, piemēram, vasarā skan augstāk. Tad mēs esam bezspēcīgi, jāņem palīgā digitālie instrumenti."
Ērģelniece mierina – pat ja gaidāmā svētdienā karstums būs tieši tik nežēlīgs, pastāv arī risinājums spēlēt elektriskās ērģeles.
