Kā jau ziņots, sagaidot Emīla Dārziņa 140 gadu jubileju, koris "Latvija" ir ierakstījis īpašu albumu, kurā pirmoreiz iekļautas visas komponista kora dziesmas, kopskaitā 17. Disks īpaši vērtīgs arī ar to, ka dziesmas tajā skan pēc iespējas tuvu to oriģinālam, jo Māris Sirmais ieguldījis ļoti lielu darbu, lai atbrīvotu tās no dažādiem uzslāņojumiem, kas radušies laika gaitā.
Albuma tapšana bijis gan sirdsdarbs, gan pienākums pret komponistu, ko Māris Sirmais dēvē par vislatviskāko visu klasiķu vidū: "Es godīgi teikšu, ka es tiešām laikam nevaru nosaukt nevienu latviešu komponistu, līdzīgu Emīlam Dārziņam, kurš būtu tik ļoti sajutis latvisko mentalitāti, garu un ilgas. Viņš ir visizteiktākais. Melanholiskais, smeldzīgais, sāpošais un tai pašā laimīgais komponists. Es viņu vienmēr esmu uztvēris tik ļoti latvisku, kāds nav neviens cits. Lai man piedod visi pārējie klasiķi."
Albuma pirmatskaņojums notiks otrdienas, 3.novembra, vakarā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Līdzās tam koncertā skanēs arī Emīla Dārziņa solodziesmas, ko atskaņos basbaritons Egils Siliņš un pianiste Agnese Egliņa.
Agnesi Egliņu Dārziņa mūzika visvairāk valdzina ar savu patiesumu un vienkāršību: "Varbūt tā mūzika nav tik sarežģīta tīri tehniski, lai to izspēlētu, bet vienkārši tā ir ļoti īsta, patiesa, skaista, tīra, mūsu latviešu mentalitātei ļoti radniecīga."
Līdzās mūzikai īpašu auru ap Dārziņa personību vienmēr radījis arī viņa piesātinātais un smeldzīgais dzīvesstāsts, arī viņa agrā un noslēpumainā aiziešana no dzīves.
Ne velti tik populāra pirms desmit gadiem bija Dārziņam veltītā izrāde "Melanholiskais valsis" Dailes teātrī, arī uz 3.novembra koncertu visas biļetes jau sen izpirktas.
Emīls Dārziņš īpašs ar to, ka bija pirmais, kurš latviešu mūzikā tik spilgti atklāja cilvēka dvēseles pārdzīvojumus.
"Jānis Asars teica, ka ar Aspaziju dvēsele ienāca latviešu dzejā, tāpat var teikt, ka ar Dārziņu indivīda liriskais pārdzīvojums ienāca mūzikā. Pie tam - viņš to izdarīja ļoti gleznaini, ļoti eleganti. Viņš ļoti neieredzēja pilsonisku pašapmierinātību, mantas kultu, viņam bija tā ticība, ko mēs varam uzskatīt par ilūziju, ka cilvēka dvēseles izdaiļošana un cilvēka dvēseles pacelšana caur mākslu, ka tā cilvēkus vedīs pie morālas atdzimšanas. Šajā ziņā viņš ļoti vīlās. Viņa cerības sabruka pret materiālās, ekonomiskās un politiskās dzīves cieto akmenāju, un tas viņu iekšēji iedragāja kā cilvēku. Viņa solodziesmās ir daudz autobiogrāfiska par viņa sāpēm un cerībām, tāpēc tas patiesīgums ir ārkārtējs, viņa mūzikai ir autobiogrāfisks oreols," pārdomās dalās muzikologs Arnolds Klotiņš.
Emīla Dārziņa kora un solodziesmu koncerts kora "Latvija", Egila Siliņa un Agneses Egliņas sniegumā 3.novembrī izskanēs Latvijas Universitātes Lielajā aulā, un tiešraidē to pārraidīs Latvijas Radio 3 programma "Klasika".
Bet komponista dzimtajā Piebalgā 3.novembrī notiks akcija "Ciemos Emīls Dārziņš", kuras laikā Jaunpiebalgas mūzikas skolas audzēkņi dosies ciemos uz dažādām iestādēm - pagastmājām, skolām un veikaliem, kā arī sniegs nelielus koncertus.
