Kaut arī Peka Kūsisto pasaulē ir pazīstams kā akadēmiskās mūzikas pārstāvis, viņš nebūt nav akadēmisks savā pasaules uztverē un profesionālajā laukā. Viņš ir muzicējis ar džeza, "noizz", elektroniskās un metāla mūzikas grupām.
"Dažreiz, kad daudz laika pavadīts, spēlējot elektronisko mūziku, es piedomāju, cik labi būtu uzspēlēt Haidnu. Citreiz ir pretēji. Tomēr man arvien labāk sanāk saplānot dzīvi, lai būtu laiks dažādām lietām. Pasaule mainās ļoti ātri. Pirms desmit, divdesmit gadiem tā izdzīvot būtu grūti. Taču tagad cilvēki ir atvērtāki, nedomā tik daudz par žanriem, bet par mūziku un dažādu tās elementu savienojumiem," saka Peka Kūsisto.
Kūsisto stāsta, ka atbalsta eksperimentus ar mūziku, jo tā viņa izpratnē ir gluži kā dzīvs organisms, tādēļ komercializācija nodara tai tikai pāri: "Katram skaņdarbam ir tiesības uz pastāvēšanu. Popmūziku es klausos pat, iespējams, vairāk nekā citi mani paziņas. Taču popmūzikā cilvēki izmanto elementus, kuri jau ir ieviesti. Tā ir drošāk. Radošuma tajā ir ļoti maz. Līdzīgi ir arī klasiskajā mūzikā. Mans sapnis būtu dzīvot laikā, kad nav ierakstu un koncerttūres, jo ar to mēs standartizējam interpretācijas."
Uz Lielās ģildes skatuves Peka Kūsisto muzicēs kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem, kurus jau ir paguvis augstu novērtēt. Programmā - Volfgans Amadejs Mocarts, Alfrēds Šnitke, Čārlzs Aivss un Ārne Nūrheims, taču vienojošais mūzikā būs Jozefs Haidns.
"Pamatideja ir Haidns. Haidna simfonija tika uzrakstīta, kad viņa orķestris, muzicējot Nikolausa Esterhāzi pilī, bija noguris un vajadzēja brīvdienas. Un Haidns uzrakstīja simfoniju, kurā mūziķi tās atskaņošanas laikā pakāpeniski atstāj skatuvi. To nosauca par "Atvadu simfoniju". Arī Šnitkes skaņdarbā mūziķi pamet skatuvi. Tādā veidā viņš joko par Haidna darbu. Savukārt Aivsa darbā mūzika sāk skanēt ārpus skatuves, kad uz tās nav mūziķu. Viss sākas no Haidna idejas par mūziķiem ārpusē," stāsta Peka Kūsisto.
Kūsisto sola, ka klausītājiem garlaicīgi nebūs, un, iespējams, tieši tādēļ 22.janvāra koncerts ir sen jau kā izpārdots.
