Konkursa “Eirovīzijas gada koris” dalībnieku sniegumu vērtēs trīs ievērojami mūzikas lietpratēji – britu komponists Džons Raters, latviešu mecosoprāns Elīna Garanča un šveiciešu diriģents Nikolass Finks.
Džona Ratera darbiem ir stabila vieta mūsdienu kormūzikas repertuārā, tos bieži izpilda kori visā pasaulē un, protams, Latvijā. Mūsu mecosoprāns Elīna Garanča īpašus komentārus neprasa – viņa ir viena no populārākajām pasaules operzvaigznēm un regulāri dzied vadošās lomas prestižākajos pasaules operteātros. Trešais žūrijas loceklis – Finks no Šveices ir pieredzējis kordiriģents un starptautisku dziedāšanas projektu vadītājs. Viņš strādājis ar Ķelnes un Leipcigas radio koriem, kā arī ar Berlīnes Radio kori, Francijas Radio kori un citiem augsta līmeņa kolektīviem.
Sarunā ar Kultūras ziņām žūrijas pārstāvji atzina, ka sestdienas vakarā viņu priekšā grūts un atbildīgs darbs.
“Es jums teikšu atklāti – komponēt ir vieglāk, bet būt žūrijā ir grūti, jo visi kori, kas piedalās konkursā, ir lieliski.
Mēs to zinām! Tāpēc brīdis, kad būs jāpieņem lēmums, būs sāpīgs, jo es patiesi ticu un dziļi sirdī esmu pārliecināts, ka neviens koris nav labāks par citu, viņi vienkārši ir atšķirīgi. Bet lēmums būs jāpieņem! Ja šīs nebūtu sacensības, cilvēkiem nebūtu tik aizraujoši to visu vērot. Ikvienam taču patīk būt “dīvāna ekspertam”! Es gan jums nekad neieteiktu būt īstā žūrijā, tomēr es esmu šeit un gaidu vakaru ar nepacietību,” skaidroja Raters.
Savukārt Garanča norādīja, ka žūrijai jābūt kritiskai, jo cilvēkam funkcionāla kritika ir ļoti svarīga. Žūrija konkursu vēros ar analītisku skatu.
“Es biju klāt mēģinājumā un jau redzēju koru priekšnesumus, un man jāteic, ka nosaukt uzvarētāju būs ļoti, ļoti sarežģīti, jo viņi visi ir pelnījuši uzvaru,” sacīja Finks. Diriģentam gan ir savi favorīti, bet tos viņš atteicās atklāt.
“Ja mēs runājam par dziedāšanas tehniku, viņi visi ir labi. Tehniskie standarti ir ļoti augsti. Es vairāk uzmanību pievērsīšu tam, kāds korim, esot uz skatuves, būs vēstījums, ko koris publikai vēlēsies pateikt par kordziedāšanu, par pašu kori vai par savu kultūru,” skaidroja žūrijas loceklis.
Taujāts, vai žūrija ir vienojusies, kurš no žūrijas locekļiem būs “sliktais”, Finks nosmēja, ka šoreiz žūrijā nebūs “sliktā zēna” vai “sliktās meitenes”: “Mēs centīsimies, cik vien iespējams būt atbalstoši, jo mēs zinām, cik grūti būs dziedāt uz šīs skatuves.”
Konkursu pārraidīs 12 Eiropas valstu televīzijas, un tas būs skatāms Latvijas Televīzijā un interneta tiešraidē Lsm.lv.
Pirmās koru Eirovīzijas uzvarētāji iegūs Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Vinetas Grozas veidotu trofeju un 10 000 eiro vērtu naudas balvu. Par titulu “Eirovīzijas gada koris” cīnīsies deviņi kori no Latvijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Vācijas, Ungārijas, Slovēnijas un Velsas.
