Diena sākusies

Nacionālā kultūras mantojuma saraksta jaunvērtības LNKC ekspertes Gitas Lanceres skatījumā

Diena sākusies

Miljons mugursomā. Stāsta "Ziemassvētku jampadrača" arheoloģijas scenāriste Daira Āboliņa

Hendelis no citas puses jeb kā Latvija šodien pārsteigs Eiropu

Eiroradio Ziemassvētku dienā Latvija pārsteigs ar citādu Hendeli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ceturtajā adventē jeb 19. decembrī Latvijas Radio 3 "Klasika" kopā ar citām Eiroradio dalībvalstīm svin skaisto tradīciju – Eiroradio Ziemassvētku dienu, kuras ietvaros "Klasikā" līdz pulksten 21 izskanēs desmit koncertu tiešraides. Latvija šogad šajā koncertmaratonā piedāvās senās mūzikas koncertu "Hendelis un viņa laikabiedri", kas plkst. 16.00 sāksies Latvijas Radio 1. studijā. Tajā uzstāsies soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, flautiste Maija Kļaviņa, vijolniece Agnese Kanniņa, čelliste Māra Botmane un klavesīniste Ieva Saliete. Koncerts, kuru vadīs Signe Lagzdiņa, būs klausāms LR3 "Klasika" ēterā un skatāms videotiešraidē "Klasikas" mājaslapā. Šī programma izskanēs piecpadsmit Eiroradio dalībvalstīs.

Lai uzzinātu, kādu pārsteigumu Eiropai šogad gatavo Latvija, dažas stundas pirms tiešraides ielūkojamies Latvijas Radio 1. studijā un tiekamies ar koncerta dalībniecēm, bet par Eiroradio Ziemassvētku dienas tradīcijas neredzamā darba pusi stāsta Latvijas Radio Eiroradio projektu koordinatore Zane Prēdele.

Ilga Auguste: Kamēr ārā, Doma laukumā, notiek labdarības maratons “Dod pieci!”, Latvijas Radio koncertstudijā notiek pēdējie pieslīpēšanas darbi Eiroradio Ziemassvētku dienas koncerttiešraižu maratona Latvijas piedāvājumam, kurā piedalīsies klavesīniste Ieva Saliete, čelliste Māra Botmane, vijolniece Agnese Kanniņa, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine un flautiste Maija Kļaviņa. Saskaņā ar Eiroradio tradīciju, gan uz Lieldienām, gan Ziemassvētkiem visas dienas garumā notiek tiešraižu maratons, un šī diena patiešām ir īpaša. Vai jūs kā Latvijas pārstāves šajā Eiroradio Ziemassvētku dienas koncertmaratonā sajūtaties kā izredzētās?

Ieva Saliete: Domāju, šobrīd katrs cilvēks, kurš spēlē koncertu, sajūtas kā izredzētais, tāpat kā katrs, kurš uz to var atnākt...

Māra Botmane: Jā, jā, pilnīgi noteikti! Šajā skaistajā svētku laikā šāda mūzika ir absolūti piemērota.

Maija Kļaviņa: Pievienošos Ievai, jo, manuprāt, tiešām – katrs koncerts, kurš notiek, netiek pārcelts un ko mēs varam īstenot, ir liels notikums, tāpat arī šis.

Agnese Kanniņa: Pavisam noteikti – tas ir liels gods... Man pašai vienmēr šī tradīcija ļoti patīk – ja šajās dienās esmu mājās, "Klasika" ir ieslēgta un es vienmēr klausos šīs tiešraides: man šīs šķiet patiešām īpašas dienas, kad skan tiešraides no dažādajām Eiropas valstīm – cilvēki ir tik dažādi, un programmas – tik ļoti atšķirīgas! Tā ka man šīs dienas vienmēr ir svētki, tāpēc tas ir gods – piedalīties. Paldies par to!

Ilze, jums tas varētu būt savā ziņā eksperiments un pirmā reize?

Ilze Grēvele-Skaraine: Jā gan, līdz ar to ir gan patīkams satraukums par visu, kas sagaida, gan arī liels prieks, ka cilvēki, kuri klātienē nevarēs baudīt šo programmu, varēs to klausīties radioviļņos un sajusties svētku noskaņās.

Eiroradio tiešraides koncerta vadītāja Signe Lagzdiņa (kreisajā pusē) un Ilga Auguste
Eiroradio tiešraides koncerta vadītāja Signe Lagzdiņa (kreisajā pusē) un Ilga Auguste

Bet laikam gan šī programma sākās ar Ievu Salieti?

Ieva Saliete: Jā, varbūt, ka tā, jo no "Klasikas" puses tiku uzrunāta un es biju tā, kura padomāja, kurš gan varētu spēlēt seno mūziku Latvijā, un sapulcināju brīnišķīgas mūziķes, kuras var lieliski reprezentēt to, ko mēs šobrīd darām. Protams, tas uzreiz bija arī jautājums par programmas izvēli –

man šķiet skaisti, ka varam piedāvāt skaņdarbus, kas nav paši populārākie Ziemassvētkos – tā nebūs ne Baha Ziemassvētku oratorija, ne arī Hendeļa oratorija “Mesija”, bet – tas tomēr ir Hendelis, bet mēs viņu šoreiz ieraudzīsim no pavisam citas puses.

Jo izrādās, ka ļoti reti, bet dažreiz viņš tomēr rakstījis arī savā dzimtajā – vācu valodā. Un arī ļoti reti, bet – viņš bijis spējīgs uzrakstīt arī kamermūziku, kas nav oratorija, bet patiesi izpildāma šajā nelielajā sastāvā un kura arī slavē Radītāju. Tātad – bija jāmeklē Hendeļa garīgie darbi, kas pārsvarā tomēr ir lieliem sastāviem, bet, lūk – šis rakstīts tieši mūsu sastāvam.

Agnese, kādas ir tavas attiecības ar šiem skaņdarbiem, ar seno mūziku, un vai vijole, kuru tu spēlēsi, būs klasiskā vai baroka instruments?

Agnese Kanniņa: Šo programmu atskaņosim uz vēsturiskajiem instrumentiem. Maija spēlēs traversflautu, man ir baroka vijole, Mārai ir baroka čells - tās ir zarnu stīgas, tas ir skaņojums, kas ir pustoni zemāks. Jā, mums būs senie instrumenti, un ar ļoti lielu prieku kopā ar Ievu atskaņosim Leonardas Sonāti, jo tas no šīs kompānijas ir agrīnākais skaņdarbs. Ņemot vēl vērā šīs sievietes interesanto, man nesaprotamo dzīvi - dzīvot klosterī un rakstīt mūziku...

Ja mēs paskatāmies kaut nedaudz atpakaļ, tad pat 19. gadsimtā sievietēm bijis pietiekami grūti izlauzt sev ceļu un pierādīt sevi kā komponisti. Ieva, kur šo dāmu esi atradusi?

Ieva Saliete: Jā, šis ir vesels stāsts, jo mums kopā ar Agnesi un beļģu ansambli "Hathor Consort" septembrī bija koncerts Cēsu koncertzālē, kur tieši skanēja sieviešu mūzika, un blakus Izabellai Leonardai bija arī Frančeska Kačīni, Barbara Stroci, un tā visa bija brīnišķīga mūzika un brīnišķīgi atklājumi arī mums abām, un šī sonāte ir tieši atceļojusi no tās programmas. Šo programmu spēlēsim arī Senās mūzikas festivālā kopā ar beļģiem. 

Būšana klosterī sievietei tiešām bija vienīgā iespēja kļūt par komponisti vai par mūziķi. Kaut arī tas viss notika ļoti slēgtās klostera sienās un varbūt tikai pēc trīssimt gadiem tikai kāds par tevi uzzināja...

Tolaik sievietes ceļš bija viens - tu tiec izprecināta un tev būs radīt bērnus. Bet ja tu vēlies nodarboties nedaudz ar ko citu, tad tev ir jāiet klosterī. Par laimi, šodien mums nav jāiet klosterī un mēs varam darīt gan vienu, gan otru - katra pēc savām vēlmēm.

Un droši vien ir diezgan liela laime, ka šīs komponistes mūzika vispār ir saglabājusies līdz mūsdienām. Kur to var atrast un cik bieži tā skan koncertprogrammās?

Ieva Saliete: Jā, klosteri un to bibliotēkas ir ļoti droša vieta mūzikas saglabāšanai - šī mūzika, protams, neskan bieži, bet, pateicoties senās mūzikas interpretiem, jo mēs esam tiešām lieli meklētāji, repertuāra ziņā ļoti daudz mūzikas ir atdzīvojusies.

Ilze, jūsu repertuārā Hendelis ir dziedāts, bet dziedāts angļu valodā.

Ilze Grēvele-Skaraine: Jā, esmu dziedājsi "Herkulesa izvēli", operu angļu valodā.

Kā Hendelis izklausās vācu valodā vai tikpat skaisti kā angļu?

Ilze Grēvele-Skaraine: Tikpat skaisti un pat skaistāk,

man ļoti patīk dziedāt šīs ārijas vācu valodā. Kopā ar mūziku teksts burtiski lejas un tas, kā Hendelis ir tekstu ietērpis mūzikā, kā vārds un melodija sakrāsojas kopā - tas ir tik ļoti ilustratīvi,

ka pat tad, ja klausītājs nesaprot vāciski, vismaz lielos vilcienos ir skaidrs, par ko ir stāsts šajās ārijās.

Māra, tu piederi pie continuo grupas, kas ir obligāta baroka skaņdarbos. Kā tu varētu raksturot programmu, kuru jau pavisam drīz, pēc dažām stundām, pulksten 16.00 Latvijas Radio un Eiroradio ēterā dzirdēs Latvijas un Eiropas klausītāji?

Māra Botmane: Man ir liels prieks par to, kā Ieva ir izveidojusi un sastādījusi šo programmu, jo, kā jau manas kolēģes teica, šīs tiešām būs Ziemassvētku sajūtas mūzikā, lai arī ne ar tām tradicionālākajām Ziemassvētku skaņām. Bet tā tiešām ir mūzika, kas nodod īsto Ziemassvētku vēstījumu.

Maija, šodien koncerts notiek nevis kādā koncertzālē, bet notiek Latvijas Radio koncertstudijā. Kādu tu izjūti šo koncertu, studijas atmosfēru un varbūt iekšējo sajūtu pirms brīža, kad jūsu kameransambli dzirdēs radio klausītāji un tā tomēr būs tiešraide, kas droši vien uzliek arī savus noteikumus, varbūt pat papildus stresu? Kā tas ir tev?

Maija Kļaviņa: Mēs plānojam koncentrēties uz to, ka mums tomēr būs klausītāji un mēs jutīsimies gluži kā koncertā. Domāju, ka arī caur radio varēs sajust patieso sirsnību. Un domāju arī, ka uztraukuma nebūs un klausītājiem sniegsim, ko vien varēsim.

Kuros skaņdarbos tu piedalīsies no šīs programmas?

Maija Kļaviņa: Teju visos, izņemot Hendeļa ārijas. Mēs ar Agnesi mainīsimies. Es ļoti priecājos par šīm ārijām, jo, manuprāt, traversflauta un balss tik ļoti labi spēlējās kopā. Savukārt Lokatelli Sonāte, kurā solo balsis spēlēs traversflauta un vijole, arī papildinās viena otru savā kontrastējošajās skanējumā.

Vai, ieraugot programmā Hendeļa vācu ārijas, Izabellu Leonardu, kura dzīvoja 17. gadsimta otrajā pusē, un, protams, arī Pjetro Lokatelli – šis vārds jau ir daudz, daudz pazīstamāks, Eiropas klausītājiem šis varētu būt iepriecinājums vai pārsteigums?

Ieva Saliete: Domāju, ka iepriecinājums, bet arī

visus iepriecinājums vajag sagatavot tā, lai tas būtu arī kaut kas izzinošs.

Meklējot Hendelim domubiedrus, vērsu skatu uz Itāliju, kas viņam ir ļoti, ļoti svarīga vieta – 1707. gadā Romā viņš ieradās kā jaunais ģēnijs... Man gluži nav Romas portreta no 1707. gada, bet ir Izabella, kura visu mūžu pavadījusi klosterī – tātad šī ir mūzika no klostera. Un tas ir skaņdarbs, ar ko mēs arī vēlamies iesākt koncertu. Šī mūzika būs tāda kā pakrēsla. Ja gaidām gaismu, tad sāksim koncertu nedaudz krēslā, lai pēc tam šī gaisma arvien spožāka uzmirdzētu līdz koncerta beigām. Jā, man šķita ļoti svarīgi klausītājiem piedāvāt mūziku, kas tiešām ir reti atskaņota. Savukārt Lokatelli ir absolūts Hendeļa laikabiedrs, arī domubiedrs mūzikā. Instrumentālā mūzika burtiski atsvaidzina Hendeļa garīgās ārijas.

Mums līdzās ir arī radio lietu augstā komisāre "Klasikā", kā ar smaidu gribas dēvēt manu kolēģi Zani Prēdeli, kura ir tāds kā tilts, pa kuru Latvijas skaņas dodas uz Eiropu, savukārt Eiropas izcilākie koncertieraksti un koncertu tiešraides nonāk Latvijā. Kas ir tas neredzamais darbs, kas stāv aiz šīs spožās fasādes, kad tad īsti sākas gatavošanās laiks šai īpašajai Eiroradio Ziemassvētku dienai?

Zane Prēdele: Laiks sākas jau janvārī. Jaunais gads ir iesācies, jaunas idejas tiek lolotas, un mēs samērā ātri jau tieši šeit, "Klasikas" redakcijā, nonākam pie lēmuma, kas būtu mūsu jaunais potenciālais mākslinieku kopums, ko mēs gribētu parādīt nākamajos Ziemassvētkos, un tad sākās gatavošanās, sazināšanās ar māksliniekiem, projektu rakstīšana. Tas viss paņem krietni daudz laika, bet ir laba sajūta, ka viss notiek pakāpeniski un varam droši skatīties uz decembri, ka viss līdz gada beigām tiek izdarīts un koncerts var notikt.

"Klasikas" direktore Gunda Vaivode un Latvijas Radio Eiroradio projektu koordinatore Zane...
"Klasikas" direktore Gunda Vaivode un Latvijas Radio Eiroradio projektu koordinatore Zane Predele 2007. gadā EBU rīkotajā sanāksmē

Vai ir kāda nozīme arī tam, piemēram, ko attiecīgais mākslinieks vai noskatītie mākslinieki piedāvā? Vai tā ir vokālā mūzika vai instrumentāla mūzika, vai kaut kas romantisks, mūsdienīgs vai tieši pretēji - senā mūzika, kā tas ir šogad?

Jā, mēs vienmēr esam gribējuši, lai, cauri gadiem ejot, būtu dažādība. Šogad tā būs senā mūzika. Protams, ka vokālais elements ļoti piestāv Ziemassvētku laika mūzikai un mēs to esam iekļāvuši arī mūsu programmā.

Reizēm man šķiet, ka Eiroradio Ziemassvētku diena ar dalībvalstu mūzikas parādi ir kā tāds konkursa fināls, līdz kuram ir izgājušas desmit radiostacijas. Bet kā tas ir no organizatoriskā viedokļa - cik daudz valstu piedalās, vai tas ir tāds brīvprātīgs princips, ka šogad tāda un tāda valsts piedalīsies? Jo man šķiet, ka mēs laikam esam piedalījušies gandrīz katru gadu šajā Eiroradio Ziemassvētku dienā, bet savukārt 10 Eiropas dalībvalstis, kas ir mūsu šīgada lokā, ir tikai viena neliela daļa no visa Eiroradio tīkla.

Eiroradio tīklā ir 73 dalīborganizācijas un šajā projektā piedalās 32 - vai nu pārraidot savus koncertus, vai ņemot pārējo organizāciju koncertus. Jā, brīvprātības princips tas ir, tomēr mēs un Skandināvijas valstis esam entuziasma pilni, katru gadu mēģinām rīkot tiešraides, kas citviet Eiropā ir mazliet atslābusi tradīcija. Arī pandēmija tomēr daudz ko iegrožo. Tomēr mēs turamies pie dzīvajiem koncertiem un tiešraidēm. 

Varbūt vari atgādināt, kuri mākslinieki no Latvijas ir piedalījušies līdzšinējos Eiroradio Ziemassvētku dienas koncertos?

Es atceros ļoti spilgti 2007. gadu, kad Lielajā ģildē notika "Sinfonietta Rīga" koncerts ar seno mūziku un Georga Pelēča opusu "Atklāsme". Pēc tam vairākus gadus esam nobāzējušies Latvijas Radio pirmajā studijā, kas ir ļoti laba vieta kamermūzikas koncertiem un dažādiem citiem ansambļiem, kas ir piedalījušies. Man spilgtā atmiņā ir "Art-i-Shock" pienesums Eiroradio Ziemassvētku dienai, pēc kuras mēs saņēmām no Eiroradio vadības uzslavas un prieku, ka šis koncerts ir tik labi izdevies šajā dienā.

Pirms dažām minūtēm, stāstot par šīsdienas "Klasikas" programmu, es teicu, ka šis nu būs tas koncerts, ko klausīsies vairs ne simti, pat ne tūstoši, bet daudz lielāks cilvēku skaits. Vai ir iespējams aplēst, cik liels cilvēku vai valstu daudzums dzirdēs šo brīnišķīgo Eiroradio piedāvājumu šai īpašajai dienai?

Tie, protams, ir miljoni. Statistikā uzrādīts, ka mums ir 19 raidorganizācijas. Daudzas raidstacijas ir Vācijā, arī BBC ir liela auditorija, kas translēs arī šo koncertu. Un Čikāgā 29. decembrī tas izskanēs. Ir prieks, ka mēs ļoti plašā ģeogrāfiskā tādā areālā būsim dzirdami.

Ja daudzas valstis izvēlas korus, orķestrus, tātad lielākus sastāvus, mēs tomēr paliekam uzticīgi kamermuzicēšanai.

Kad mēs klausāmies šo tiešraižu maratonu, kas, ja nemaldos, ir divas reizes gadā - uz Ziemassvētkiem un uz Lieldienām, ir sajūta, ka viss notiek ļoti raiti. Katrā stundā pieslēdzas cita radiostacija ar savu koncertu, ar savu piedāvājumu, bet kaut kur aiz tā visa taču ir jābūt kādam komutatoram, kas to visu saslēdz? Kur tas notiek?

Tas jau visus gadus ir noticis Londonā, un mēs vienmēr ar BBC esam sazinājušies. Mūsu gadījumā viņi ļoti labi tehniski nodrošina pārslēgšanos starp valstīm un cerams, ka arī šogad viss labi izdosies.

Zane, bet vai ir tā, ka, piemēram, savus piedāvājumus iesniedz vairāk radiostaciju, nekā iespējams nospēlēt visas dienas garumā? Un kas notiek pēc tam? Vai kāds tiek atsijāts, vai tomēr tiek mēģināts kaut kādā veidā saspiesties ēterā, varbūt gatavot īsākus koncertus, lai tomēr visi tie, kuri ir vēlējušies parādīt to savu Ziemassvētku noskaņu mūzikā, to arī izdara?

Diennaktī jau ir tikai 24 stundas, un šajā gadā tās ir 15 stundas, kas būs veltītas šim maratonam. Mēs arī visas programmas nepaņemam, bet tās skanēs vēlāk, Ziemassvētku nedēļā. Arī šodien neņemam visas 15 tiešraides, jo mūsu programmai arī ir savs plānojums, kurā jāiekļaujas, tāpēc vairāki koncerti no šīs Ziemassvētku dienas izskanēs citos Ziemassvētku dienu raidījumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti