“Ave Maria” tekstu Kamils Sensānss mūzikā tērpis vairākkārt. Skaņdarbi datēti ar atšķirīgiem gadskaitļiem un tonalitātēm. Savukārt Viljama Gomesa kompozīcija “Ave Maria” plašāku starptautisku rezonansi ieguvusi, lielā mērā pateicoties pasaulslavenajai latviešu dziedātājai Elīnai Garančai, kura to iekļāvusi savā repertuārā un ieskaņojusi albumā “Meditation”, kas “Deutsche Grammophon” paspārnē klajā nāca 2014. gadā. Vladimirs Vavilovs pazīstams kā krievu komponists, ģitāras un lautas spēles meistars. Viņa kompozīcija, kas uzskatāma par vienu no slavenākajiem “Ave Maria” paraugiem, tapusi ap 1970. gadu.
Koncerta programmā līdzās skaņdarbiem “Ave Maria” skanēs arī baroka ārijas un instrumentāli opusi, Ziemassvētku korāļi un tradicionālas melodijas. Ērģeļu stabules būs Diānas Jaunzemes-Portnajas pārziņā. Koncertā piedalīsies arī mūziķi – Agnese Kanniņa (vijole) un Jānis Stafeckis (kontrabass).
Melodiskā ārija “Caro mio ben” ir daudzu dziedātāju repertuārā. Ilgu laiku par šī 18. gadsimtā tapušā skaņdarba autoru tika uzskatīts itāļu komponists, vairāku operu autors Džuzepe Džordāni (1744-1798), taču samērā nesen tās piederība šī neapolieša spalvai tika apšaubīta, kā īsteno kompozīcijas radītāju norādot viņa vecāko brāli Tomazo Džordāni (1730-1806).
Koncerts sāksies ar pazīstamo Ziemassvētku dziesmu “Ak, tu priecīga”. Tās izcelsme saistāma ar 1816. gadu, kad vācu rakstnieks un teologs Johannes Daniels Falks radīja tekstu, kuru viņš apvienoja ar sicīliešu dziesmas melodiju. Savukārt par “Es skaistu rozīt’ zinu” tapšanas laiku precīzu ziņu nav, taču pirmās liecības par to rodamas 1599. gadā, kad šīs Ziemassvētku dziesmas notis tika publicētas Ķelnē.
Instrumentālā izpildījumā skanēs labi zināmās Ziemassvētku dziesmas “Prieks pasaulei” un “Mazais bundzinieks” Jāņa Stafecka apdarē. Koncertā dzirdams arī viens no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem – "Panis angelicus", kas ir fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas.
Festivāls “Eiropas Ziemassvētki” notiek no 6. līdz 29. decembrim.
