Sestdienas vakars Operā

1000 nelaimju vislabākajā no pasaulēm jeb Bernsteina "Kandids" un Apgaismības kults

Sestdienas vakars Operā

Egils Siliņš Rubinšteina operā "Dēmons" Barselonas "Gran Teatre del Liceu" (2018)

Egils Siliņš par ekstrēmo "Dēmonu" Barselonā: Dziedāt bija ļoti grūti, bet izskatījās labi

Egils Siliņš par ekstrēmo «Dēmonu» Barselonā: Dziedāt bija ļoti grūti, bet izskatījās labi!

Pasaulslavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš šobrīd aizņemts Vāgnera operas "Parsifāls" mēģinājumos Hamburgā – pirmizrāde gaidāma 19. aprīlī, un Siliņš tajā atveidos Amforta lomu. Bet 13. aprīlī, kad dziedātājam sūtām sveicienus vārdadienā, viņš Kaselē dziedās Votāna lomu "Valkīrā", bet Latvijas Radio 3 "Klasika" šajā vakarā piedāvās Rubinšteina operu "Dēmons" ar Egilu Siliņu titullomā. Pērn šim iestudējumam uzgavilēja publika Barselonas "Gran Teatre del Liceu".

Kā tas gadījies, ka Vāgnera repertuārā, kurā dziedātājs aizņemts jau gadus desmit, notikusi tāda patīkama pārmaiņa kā Rubinšteina "Dēmons" pērngad Barselonā? "Daudzi jau piemirsuši, ka dziedu ne tikai Vāgneru, bet ļoti labi varu dziedāt gan krievu, gan arī itāļu un franču mūziku, bet

tā jau ar tiem Vāgnera dziedātājiem ir – ja esi atzīts Vāgnera interprets, citas lomas tev vairs īpaši nepiedāvā. Jo tu esi dabūjis Vāgnera zīmogu, tevi apņem tāda kā Vāgnera aura.

Jā, šis piedāvājums bija ļoti patīkama pārmaiņa pēc tik daudziem Vāgnera iestudējumiem, kuri 95% apmērā man draud arī turpmākajās sezonās," tā Siliņš. 

Garais Dēmona ceļš

Pirmo reizi Dēmonu Siliņš dziedājis 1997. gadā Bregencas festivālā, un pēc tam sekojuši vairāki iestudējumi, un ar katru no tiem viņa varonis ieguvis jaunas krāsas. Kāds bijis Dēmona ceļš vairāk nekā 20 gadu garumā? "Jā, laiks skrien ātri, nemaz nešķiet, ka pirmā reize bijusi tik sen,” prāto dziedātājs. "Pēc 1997. gada sekoja "Dēmons" Siguldas Opermūzikas svētkos, un tad 2003. gadā - Latvijas Nacionālajā operā. Starp Rīgas "Dēmonu" un Barselonu bijis krietns starplaiks!

Es vienmēr brīnos, kāpēc šī burvīgā Rubinšteina opera pasaulē tiek iestudēta tik reti.

Manuprāt, tā ir tikpat nozīmīga kā Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins" un citas viņa operas. Tāpēc bija sevišķi liela bauda to dziedāt pēc lielā pārtraukuma."

Savulaik Latvijas Nacionālajā operā Andrejs Žagars, domājot par repertuāru, "Dēmonu" repertuārā ietvēra tieši tālab, ka zināja – Egils Siliņš var to lieliski nodziedāt un nospēlēt. "Varbūt, ka tā problēma ir tieši režisoriem. Sižets, iespējams, ir par daudz ēterisks, kaut bieži velku paralēles ar Guno "Faustu", kur arī ir līdzīgi – kritušais eņģelis, apsolījums paralēlēs ar mīlestību. Katrā ziņā dziedātājiem “Dēmonā” ir brīnišķīgas partijas un pateicīga mūzika."

Iestudējums "Barselonā" - dziedātājiem neērts

Taču dziedātājs neslēpj - Barselonas "Dēmona” iestudējums nebūt nav bijis pateicīgs un ērts dziedātājiem. "Bija vizuāli interesanta scenogrāfija, kas rosina domāt par tādu kā stratosfēru – tāda izgaismota caurule, kas nepieļāva plašas spēles iespējas. Tā bija apaļa, viss notika iekšienē, mazliet tikai pašā caurules priekšpusē...

Neērtās skatuves dēļ bija ļoti grūti dziedāt, kaut vizuāli izskatījās labi. Skatuves viducī bija divarpus metru platums, varēja paspert divus soļus pa labi, pa kreisi, un tas arī viss – uzreiz jau sākās apaļā rožu siena.

Tā ka tas apgrūtināja spēlēšanu. Vēl arī, atrodoties caurulē, bija ļoti grūti dzirdēt orķestri. Vienīgais, kas man palīdzēja, bija pieredze – mūziku labi pārzinu un pietiekoši daudz iepriekš biju dziedājis, tā kavarēju vienkārši vadīties no diriģenta rokas."

Vēl Egils Siliņš šajā iestudējumā slavē savu partneri Asmiku Grigorjanu: "Viņa bija tiešām lieliska Tamāras lomā. Mums bija ļoti organiska un laba partnerība, jutāmies labi, kopā dziedot. Domāju, mums abiem tas labi izdevās."

Iestudējums Barselonā tapis kā kopprodukcija ar Maskavas Helikona operu. "Šogad tā tiek spēlēta arī Bordo teātrī,

tur gan viņi laikam centīsies mēģināt ar franču dziedātājiem – neapskaužu viņu mokas un pūles...

Barselona gāja vieglāko ceļu un paņēma solistus, kuri jau bija dziedājuši šo operu. Jāteic, ka Barselonas operai raksturīgi veidot daudzas kopprodukcijas ar citiem teātriem, viņi tīri savu iestudējumu pēdējos gados taisa ļoti reti."

Atkal Vāgners! Arī Rīgā...

Egila Siliņa tuvākajos plānos Dēmona diemžēl nav. “Tur pamatā pavīd Vāgners, bet es labprāt dziedātu šo operu vēl, jo šī mūzika ir ļoti jūsmīga, sevišķi baritona lomas izpildītājam ir ļoti interesanta." Toties Vāgnera netrūkst.

"Ir gan viena "novirze" no Vāgnera - Londonas Koventgārdena operā dziedāšu Bēthovena Fidelio, tas būs nākamā gada janvāris februāris, marts.

Bēthovenam ir apaļa jubileja, un katrs teātris cenšas tai nepaiet garām. Žēl, ka viņš sarakstījis tikai vienu vērā ņemamu operu."

13. aprīlis ir Egila vārdadiena. "Parasti tā paiet nemanot, bet 13. aprīlī man no rīta ir mēģinājums Hamburgā, bet vakarā Kaselē dziedāšu Votāna lomu "Valkīrā", kuras pirmizrāde bija pirms mēneša. Esmu pilnībā darbos, galvenais, lai Vācijas vilcieni, kuri pēdējos gados kļuvuši ļoti neprecīzi, nekavētos, citādi būs apdraudēta mana ierašanās."

Rīgā Egils Siliņš būs 12. jūnijā, kad dziedās "Klīstošo holandieti". "Atkal Vāgners!" viņš iesaucas.

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti