Edeite Husare i juos dzīšmu gruomota

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latgalīšu kultura napaseņ tykuse par vīnu vierteigu i Latvejis mārūgā unikalu gruomotu boguotuoka - bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” izdūtuo “Muna dzīšmu gruomota”  ir leidz šam apjūmeiguokais latgaliskūs dzīšmu apkūpojums. “Taida materiala, kur tev ir latgalīšu dzīsmis i vyss spektrys – vuordi, notys – taida nav,” tai vajadzeibu pec taida kruojuma, kur ir naviņ dzīšmu teksti, bet ari notys, Latvijas Radio 1 raidejumā “Kolnsāta” pamatoj tuo sastateituoja Edeite Husare.

“Maņ taišni cīši gribejuos, lai itys palīk taids kai taustoms i radzams materials, kū var izmontuot ari praktiski. Dzīdit!” aicynoj aktiva latgalīšu volūdys popularizātuoja Edeite Husare, kas vaira nikai desmit godu laikā izdavumā “Muna dzīšmu gruomota” apkūpuojuse 300 latgaliskuos dzīsmis aptyvai symta godu periodā.

Edeite Husare i juos dzīšmu gruomota
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

“Iz Dzīšmu svātkim beja latvīšu dzīšmu kladis, deļtuo grybu saceit paļdis Nacionalajam Kulturys centram par īdviesmi, jo kod es attaiseju pyrmū taidu dzīšmu kladi, tī beja tikai četrys dzīsmis latgaliski. Jau tod roduos puordūmys, ka mums tymā vysā lelajā dzīšmu skaitā ir tikai četrys dzīsmis, ka varbyut mums vyspuor vajag koč kū sovu,” Edeite atkluoj, kai rodusēs ideja veiduot taidu gruomotu.

“Tod piec pīcu godu beja cyti Dzīšmu svātki i tī vyspuor beja tikai vīna dzīsme. Tod jau tei ideja, kas beja rodusēs, topa pavysam skaidra, ka mums pošim vajag apkūpuot latgaliskuos dzīsmis.

Situaceja ar latgaliskom dzīsmem beja taida, ka beja izdūtys tautys dzīšmu gruomatenis, Ontona Matvejāna dzīšmu gruomotys i beja ari vīna gruomota “Rūtoj”, kur īškā beja tautysdzīsmis i Andra Eriņa dzīsmis. Pluonys, mozys gruomatenis. I tod maņ gribejuos, lai ir koč kaids materials, kas apkūpoj na tikai tautysdzīsmis. Koč ari ite trešuo daļa ir tautysdzīsmis, bet vysys puorejuos ir autordzīsmis par aptyvai symta godu garu periodu.”

Kai stuosta poša autore, tod gruomotā izraudzeitūs dzīšmu ceļš, kas cyta storpā bolstuos ari iz zynomu daļu subjektiva redzīņa, i ar tū saisteitī stuosti ir vysaidi.

“Kotrys dzīsmis ceļš iz itū gruomotu ir drupeit cyts. Es až reizem naspieju poša saprast, deļ kuo tys tai ir nūtics.

Pyrmais ir popularitate, ka tuos vysys mes zinim i ka tom nūteikti juobyut. Tuos, kas niu voi koč kod ir bejušys TOPūs voi popularys dzīsmi. Par pīmāru, niule “Bez PVN” vysi dzīd, voi sovulaik beja “Borowa MC”, voi Kārlis Kazāks ar sovim raidejumim i latgaliski radeitajom dzīsmem. Maņ ruodejuos svareigi, lai ir īmyužynuots ari itys laiks.”

Edeite izsver, ka pi ituos gruomotys daudzi struodojuse gon Daina Salmiņa, kura radejatuos vizualū nūformiejumu, gon ari pedagoge i muzykologe Solvita Ivanova, kura raksteja dzīsmem notys. “Teišom leluokejai daļai notys ir raksteitys nu jauna. Dažom mums paleidzēja ari autori. Bet na vysi, kuri muzicej jādz ari raksteit notys. Tautysdzīsmem kočkas jau beja.”

Niu izlūluotuo “Muna dzīšmu gruomota” palaista tautuos i interesentim ir daīmama gruomotneicuos, i gotova sovai skanēšonai sātuos, leluokūs i mozuokūs publiskūs pasuocīņūs.

“Dzīšmu gruomotu var atrast gruomotneicuos, bet mane vajag uzmeklēt tik tod, ka mona kaidu klaidu, napiļneibu. Kam tuoluokais ceļš varātum byut, ja nu itys metīņs beidzas, sataiseit turpynojumu, bet jau izlobuotu. Lobuotū izdavumu. Maņ nūteikti grybātūs, lai itys vyss daboj ari koč kaidu elektroniskū verseju, bet tī tod otkon ir autortīseibu vaicuojumi. Drukuotim variantim ir vīns veids, kū mes vysu raudzejom sakuortuot, internetam cytaiž. Muna dūma ir ari par Facebook lopu, kur es varātum reizi puora dīnuos izstuosteit vaira ari kotrys dzīsmis stuostu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti