Operas "Simons Bokanegra" pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā vispirms bija iecerēta pērn rudenī, taču zināmu apstākļu dēļ plānus nācās mainīt. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Normunds Vaicis Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atminas, ka sākotnēji pirmizrāde tika pārcelta vien par mēnesi uz priekšu, līdz viņš vairs neticēja, ka tā reiz notiks. Taču darbs pie iestudējuma atsākās šīgada augustā.
Ieilgušais iestudēšanas process ļāva muzikālajam materiālam iegulties dziedātāju balsīs, bet kaut kādas fiziskas sajūtas savukārt esot pagaisušas,
spriež Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais solistu koncertmeistars Mārtiņš Zilberts. “Katrā ziņā ļoti skaists materiāls, skaista opera. Tā grūtība bija tomēr šo ārējo apstākļu ēna. Režisors vienā brīdī bija klāt un tad atkal bija neklātienē, konsultēja mūs tikai no tālienes.”
Taujāts par savām attiecībām ar Verdi un viņa veikumu "Simons Bokanegra", Vaicis atbild: "Pirmo reizi es sastopos ar šo operu. Verdi operas esmu diezgan daudz diriģējis – visas populārās, sākot no "Traviatas", "Rigoleto", "Masku balles", "Aīdas", "Otello". Ko es [domāju] par Verdi mūziku? Viņa ir tuva, manuprāt, jebkuram cilvēkam, kas ir saistīts ar operu – dziedātajam, koncertmeistaram, diriģentam. Tā ir operas "ābece". Kas mani visvairāk uzrunā – šī mūzika it kā ir ļoti, ļoti vienkārša, tās melodijas ir ģeniālas [..]. Viņam vienmēr izdevās sasaistīt tēmas, dramaturģiju, akcentēt galveno tēlu spilgtākās rakstura īpašības tieši mūzikā, vārdā."
Galveno sieviešu lomu – Amēliju Grimaldi – pirmizrādē izdziedāja nu jau Latvijas Nacionālās operas solistes godā iedzīvojusies Tatjana Trenogina: "Man ļoti patīk šī loma, šī mūzika. Es domāju, ka
Verdi ir "ārsts" balsīm – viņa vokālās muzikālās līnijas ļoti palīdz balsij un dvēselei."
Tam piekrīt arī kolēģi.
Savus skatuves partnerus Trenogina uzteic kā ļoti labus dziedātājus, profesionāļus un arī kā patīkamus, jautrus cilvēkus. Turpina viens no Gabriela Adorno lomas atveidotājiem – tenors Mihails Čuļpajevs: "Ar Tatjanu, ar Rinaldu [Kandalincevu] viens otru ļoti labi jūtam uz skatuves, mums ir tā saucamā "ķīmija". Vislielākais "kaifs" ir būt uz skatuves ar viņiem, redzēt, kā tajā brīdī mēs neesam Rinalds, Mihails vai Tatjana, [bet] mēs esam tie tēli un caur tiem tēliem mēs runājam viens uz otru. Tā ir brīnišķīga sajūta atrasties uz skatuves, citā pasaulē. Tajā brīdī to pasauli veido tu pats. Tas mani ļoti iedvesmo."
Titulloma pirmizrādē tika uzticēta Rinaldam Kandalincevam, kurš to sauc par nozīmīgu pakāpienu uz augšu līdz šim apgūtajā Verdi repertuārā un daiļradē kopumā. Gatavojoties iestudējumam, viņš smalki izpētījis operas "Simons Bokanegra" saturisko pusi – gan privātās līnijas, tēlu personīgas attiecības, gan politisko fonu – un atzīst, ka vēstījums pavisam noteikti ir aktuāls arī mūsdienās:
"Tur ir runa par varu, un tā nu reiz ir tēma, kas cilvēkus ir interesējusi jau gadu tūkstošiem ilgi, par to ir diskutēts tik daudz.
Ja mēs paskatāmies, kas šobrīd notiek, (mums nav jāpārceļas uz viduslaiku Itāliju, mūsu Latviju paņemsim), redzam tieši to pašu, kas redzams šajā operā – ir viens cilvēks, kas savu varu vēlas izmantot visu labumam, vienošanai un apvienošanai, tad ir cits, kas izmanto jebkuru iespēju savas privātās lietas pabīdīt uz priekšu, kaut ko sev gūt no tā visa.”
Nākamās “Simons Bokanegra” izrādes notiks 28. un 30. septembrī un 2. oktobrī.
