Ja operu izrādes ir traģiskas, skumjas un ar upuriem, tad beidzot pēc ilga laika būs arī viena izrāde, kur būs šampanietis, joki un priecīgs prāts – tā par „Sikspārņa” ienākšanu repertuārā teic Baltā nama direktors Zigmars Liepiņš. Kā nekā operetes kā labs atsvars regulāri tiek izrādītas arī pasaulē slavenākajos opernamos – Metropoles operā Ņujorkā, Koventgārdenā, par Vīni nemaz nerunājot.
Iestudējot „Sikspārni”, kā operetes režisors debitē Edmunds Freibergs, kurš veidojis muzikālās izrādes un klasiskās operas, bet opereti – vēl nekad. Savam rokrakstam netipiski viņš „Sikspārņa” darbību pārcēlis uz mūsdienām, jo šķitis – tādējādi izrāde spēs labāk komunicēt ar skatītāju.
„Par mīlestību, par greizsirdību, par vientulību, par vēlmi atriebties, par laulāto sānsoļiem – tas ir tik pazīstami un tik aktuāli arī šodien! Tā sakot, gribētos, lai kādā brīdī tās rozalindes, kas sēž zālē ar saviem eizenšteiniem, iedunkātu kādā brīdī savu eizenšteinu un teiktu: „Paskaties, paskaties, taisni tāds pats tu man akurāt kādreiz esi!”. Tas pārcēlums, mūsuprāt, atvieglo skatītāju komunikāciju ar situāciju, kas ir uz skatuves. Lai nebūtu tā, ka mēs skatāmies ar sajūtu – nu tas bija kādreiz…” skaidro Freibergs.
Pārcelšana uz mūsdienām nemazinās izrādes vizuālo krāšņumu un atraktivitāti, jo operete bez tā vienkārši nav iedomājama. Un „Sikpārnis” arī ieved īpaši greznā un reibinošā pasaulē, kur valda spožums, jautrība, flirts un intrigas.
Tā visa centrā ir daiļā Rozalinde, ko dziedās Sonora Vaice: „Es mēģinu sevī sameklēt vairāk maiguma, kas raksturīgs Rozalindei, jo es pati pēc dabas esmu diezgan skarba būtne, man gribas visu tā ātri, ar kulaku galdā uzcirst un dabūt. Šai lomā es cenšos sevī atklāt kādas jaunas krāsas”.
Gabriela fon Eizenšteina lomā redzēsim Juri Jopi, viņa atveidotais tēls nav tā pati gaišākā persona operetē, viņam ir nelabvēļi, viņu liek cietumā, viņš ir gatavs krāpt savu sievu.
Adeles lomas atveidotājai Ingai Šļubovskai-Kancēvičai izrāde šķiet īsti piemērota tieši Jaunā gada gaidīšanas laikam un īpaši adresēta tiem cilvēkiem, kuriem patīk baudīt dzīvi:
„Man patīk, ka šajā pelēcīgajā laikā ir tā dzirkstošā dzirksts mūsu teātrī, un es redzu tās sejas, kas ienāk zālē mēģinājuma laikā, un visi smaida un viņiem acis mirdz, un tas ir galvenais – iedvesmot ikdienā cilvēkus”.
Johana Štrausa operetes „Sikspārnis” pirmizrāde skatāma ceturtdien, 10. decembrī. Dziesmas tajā skanēs vācu valodā, bet runātie dialogi – latviešu valodā.
