«Dzintara ceļš» - dažādu valstu dzejnieki Latvijas komponistu mūzikā

"Rīga 2014" programmā liela uzmanība pievērsta latviešu īpašajam dārgumam - dzintaram. Dzintara sumināšanā iesaistījies arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", piedāvājot visai neparastu, bet arī ļoti interesantu projektu "Dzintara ceļš".

Projektā "Dzintara ceļš" piedalījās 12 dažādu valstu dzejnieki, kuri katrs savā valodā uzrakstīja dzejoļus par dzintaru, bet dzeju mūzikā pārvērta 12 Latvijas komponisti. Tikko pabeigts darbs pie kompaktdiska izveides.

16.septembrī programmas "Dzintara ceļš" pasaules pirmatskaņojumu varēs klausīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Projekts iekļaujas arī Dzejas dienu programmā.

"Tas ceļš mums bija ļoti grūts, taču jaukāko šajā procesā raksturo joks, kas nāk no kora puišiem, kuri izsakās tā: "Es vienu dienu no rīta pamostos un saprotu, ka es runāju 12 pasaules valodās!"," stāsta kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais

Māris Sirmais atzīst, ka tā tiešām bijusi gan ļoti interesanta, gan sarežģīta pieredze - īsā laikā iedziedāt skaņdarbus 12 dažādās valodās. Visgrūtāk veicies ar ungāru valodu, ko Māris Sirmais raksturo kā neprātīgi sarežģītu.

"Tas ir kaut kāds ūnikums. Jūs pat nevarat iedomāties, cik ungāru valoda ir sarežģīta! Kad pie mums atnāca ungāru tulks, es jums teikšu godīgi, kad viņš pateica divus vārdus, es nevarēju nevienu atkārtot. Tur vienā vārdā var būt trīs "e" burti, bet tie ir tik atšķirīgi, ka tu pat nespēj lāgā uztvert vienu no tiem," saka Sirmais.

Ar vairāku šīs valodas zinātāju palīdzību kora dziedātāji tekstu tomēr pieradinājuši. Dzejas autors ir ungāru dzejnieks Denešs Krušovskis, bet mūziku dzejai, kas saucas "Vasaras sveķi", komponējis Raimonds Tiguls, īpašu lomu atvēlot soprāna solo, ko izpilda Inese Romancāne.

Projektā kopumā piedalījās 12 dažādu valstu dzejnieki, kas katrs savā valodā sacerēja dzeju par dzintaru, ko pēc tam mūzikā ietērpa 12 Latvijas komponisti.

Tā, piemēram, austrieša Volfganga Hermana dzejoli komponēja Selga Mence, krievu dzejnieka Andreja Seņkova pantus - Georgs Pelēcis, turku autora Efes Dujana tekstu - Jānis Aišpurs, bet čeha Petra Borkoveca veikumu - Juris Vaivods.

Vaivodam ļoti trāpīgi izdevies atklāt eiropeiski slāviski smeldzīgo raksturu - ir pārliecināts Māris Sirmais: "Ja nezinātu, ka tas ir Juris Vaivods, es domātu, ka to sacerējis viens kārtīgs čehu komponists. Darbu caurauž vislabākajā nozīmē slāviskā plašā elpa, ļoti emocionālas frāzes, tā ir arī ļoti kaislīga mūzika."

Mūzika ar senatnīguma elpu - tā savukārt Māris Sirmais raksturo Imanta Zemzara veikumu, kurš strādājis ar itāļu dzejnieces Ticiāna Koluso radīto dzeju, kas raisa asociācijas par seno dzintara ceļu.

"Šis darbs vēsta par vēsturisko senatnīgumu, šīs noskaņas saklausāmas arī mūzikā. Tas ir tā, it kā tu būtu uzkāpis augšā kādā senā pilī kalnos, kur ir akas, kas sniedzas simtiem metru dziļumā, un, kad tu uztaisi "u-hū", tad ilgi atbalsojas. Tāda ir šī viņa mūzika," stāsta Māris Sirmais.

Visneparastākais no visiem 12 skaņdarbiem ir Jura Ābola veikums, kura rokrakstam vienmēr raksturīga ļoti neordināra izteiksme. Arī šoreiz viņš it kā iedvesmojies no sev tik tuvās serbu dzejas, papildinot to ar virkni citu elementu.

"Viņa skaņdarbā savijas viss, ko vien cilvēka fantāzija spēj iedomāties. Līdzās serbu mūzikas elementiem šeit ir arī Gagarina teksts, ko viņš runāja, kad uzlidoja debesīs, vēl arī Brāmsa un Balkānu mūzikas motīvi. Tas ir kaut kāds pilnīgs ārprāts, tomēr kopumā skaņdarbs rada neizsakāmi interesantu iespaidu," teic Māris Sirmais.

Kā jau vēstījām, programmas "Dzintara ceļš" pasaules pirmatskaņojumu kora "Latvija" sniegumā un Māra Sirmā vadībā notiks otrdien, 16.septembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Piedalīsies arī projektā iesaistītie dzejnieki un komponisti. Programma jau ierakstīta arī kompaktdiskā, kas piedāvā iespēju visu dziesmu vārdus izlasīt arī latviskā tulkojumā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt