Pa ceļam ar Klasiku

Mūzika, kas piestāv vasarai. "Klasikas" studijā - "Meritum Quintet" mūziķi

Pa ceļam ar Klasiku

Liepājas ērģeles izsaiņotas! Studijā - cikla "Mūzika dievnamam" producents Gundars Venens

Par koncertu "Dzimuši Latvijā" stāsta Ainārs Rubiķis un Kristīne Balanas

Dzimuši Latvijā. Saruna ar vijolnieci Kristīni Balanas un diriģentu Aināru Rubiķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Piektdien Dzintaros notiks viens no Jūrmalas festivālu krāšņākajiem un gaidītākajiem notikumiem – koncerts "Dzimuši Latvijā". Par tā dalībnieku buķeti, koncerta programmu un Latvijas sajūtu saruna ar koncerta diriģentu Aināru Rubiķi un vienu no solistēm – vijolnieci Kristīni Balanas.

"Šis koncerts patiesi izveidojies par tādu kā pērli un intrigu," prāto Rubiķis. "Projekts veidojas no divām daļām – viena ir lielās zvaigznes, un blakus zvaigznei – kāda mazāka zvaigznīte. Bet otra lielā daļa ir Latvijas Jauniešu orķestris, kas parasti darbojas no janvāra līdz jūlija beigām, taču šis gads, protams, bija izņēmums – tas darbojās līdz februāra beigām, kad bija pēdējais mēģinājums, un tad visi tika laisti atpūtā. Bet šogad ir "Sinfonietta Rīga" – ārkārtējās situācijas dēļ. Bet otrā daļa ir tā, kas klausītājiem un skatītājiem dod negaidītības sajūtu un intrigu, jo vienmēr jau ir ļoti interesanti, ko bērni "uzgriezīs" uz vijoles vai trompetes," stāsta Rubiķis.

Kristīne Balanas šajā koncertā jau piedalījusies – šis koncerts vairs nebūs viņas debijas koncerts.

Šogad Jūrmalas festivālā Balanas piedalīsies gan koncertā "Dzimuši Latvijā", gan arī Marisam Jansonam veltītajā koncertā, kas notiks 29. jūlijā. Kādas pagājušogad bija viņas sajūtas, muzicējot un piedaloties šajā koncertā?

"Sajūtas bija lieliskas – tā bija otrā reize, jo pirmā reize mums ar Aināru bija sadarbošanās Londonā," atminas Kristīne Balanas. "Bet Latvijā tā bija pirmā reize, kad spēlējam kopā, un tas bija tiešām ļoti jauki. Mēģinājumā mēs tā kā vēl meklējām kopskaņu, bet koncertā atmosfēra bija ļoti saviļņojoša – arī no klausītājiem nāca tāāāda enerģija, arī apskaņošana bija izcila. Aināra vadībā viss skanēja ļoti skaisti."

Iepriekšējos divos gados šajā koncertā piedalījušās liela izmēra zvaigznes, kuras dzimušas Latvijā – Kristīne Opolais, Ksenija Sidorova, Vineta Sareika, Daniils Bulajevs un citi ļoti pazīstami mūziķi un arī mazāk zināmi, bet šīgada festivāla dalībnieki būs Kristīne Balanas un jaunais marimbists Mārtiņš Starostnieks, Aleksandrs Antoņenko un Reinis Zariņš, Laura Teivāne, Aigars Raumanis, Andrejs un Sergejs Osokini, Edgars Cīrulis, Raimonds Ozols un Beāte Zviedre. Vai Ainārs Rubiķis ar visiem dalībniekiem bijis pazīstams?

"Par Mārtiņu ir skaists stāsts – viņš divus gadus spēlēja Latvijas simtgades orķestrī un šogad bija paredzēts kā solists. Viņš bijis jaunākais mūsu kompānijā,

un līdz šim viņš spēlēja vienu no mazākajiem instrumentiem orķestrī, kas sauc par lielo bungu. Tas skats bija diezgan interesants," atceras Rubiķis. "Tur jau tas azarts – kā viens mazs puika var spēlēt lielu bungu. Bet Edgaru Cīruli pirmo reizi dzirdēju šogad Operā, Lielās mūzikas balvas ģenerālmēģinājuma laikā – ārkārtīgi priecājos, ka Guntars Ķirsis viņu uzrunāja un tagad man būs iespēja ar viņu kopā muzicēt. Protams, repertuārs ir ļoti specifisks, vēl jo vairāk tāpēc, ka Edgars ir mākslinieks – viņš ir klavieru burvis, kurš rada savu pasauli apkārt sev un apkārt klavierēm. Tas nenotiek tādā egoistiskā ziņā, ka ir tikai viņš un klavieres – Edgars rada maģisku vilni, kurā ievelk arī publiku – biju ļoti pārsteigts, viņu pirmoreiz dzirdot. Ar pārējiem esam tikušies, vismaz pačalojuši skolas vai augstskolas gaiteņos."

Mūziķi, kuru radošā darbība rit ārpus Latvijas, koncertu "Dzimuši Latvijā" uzteic kā vienu no nedaudzajām iespējām atgriezties Latvijā un satikties uz vienas koncertskatuves.

Ar kuru no šī gada koncerta dalībniekiem krustojušies ceļi Kristīnei Balanas? "Ar Andreju Osokinu esam daudz koncertējuši Londonā – spēlējām un spēlēsim kamermūziku kopā ar māsu Margaritu. Pirms daudziem gadiem esam saspēlējušies arī ar Reini Zariņu, kad viņš mācījās Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, kur studēja arī Ksenija Sidorova. Tā kā mēs visi esam tikušies – vairāk gan ārzemēs nekā Latvijā, bet tas ir tiešām neaprakstāmi, ka mēs visi varam satikties."

Šī koncerta programma allaž atgādina tādu īstu mūzikas desertu – to pašu varam teikt arī par šīgada koncertu, kad Kristīne atskaņos Pētera Čaikovska Valsi-skerco un kopā ar Mārtiņu Starostnieku arī Astora Pjacollas skaņdarbu "Ave Maria".

Skanēs arī Antonīna Dvoržāka "Nāras dziesma", Eduardo Dikapuā "O, Sole mio" un Morisa Ravēla Klavierkoncerta mūzika, tāpat arī Dariusa Mijo "Skaramušs".

Vai koncertprogrammai ar savu piedāvājumu mākslinieki nāk paši, vai tomēr katram ir ieteikts spēlēt tāda vai cita žanra vai stila mūziku? "Pirmajā gadā bija tā – ko dosiet, to spēlēsim, līdz ar to koncerta dramaturģija varbūt šķobījās tajā visā," nosmej Rubiķis. "Otrajā gadā kļuvu stingrāks – ja mani šīs vēlmes neapmierināja, centos no savas puses piedāvāt kādus citus skaņdarbus. (..) Šogad mēģināju Beāti Zviedri pierunāt uz Rahmaņinova Vokalīzi. Līdz ar visu situāciju repertuārs mainījies."

Kristīne Balanas Valsi-skerco atskaņojusi daudzkārt. "Tas ir kā deja, bet vienlaikus tur ir pamatīga virtuozitāte – un īstenībā ar šo skaņdarbu ir tā, ka ļoti jāpiedomā, lai virtuozitāte neaizēnotu valsi, vieglumu un deju, tas ir koķets, untumains – atmiņas ir un ļoti jaukas."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti