Dziesmu izrāde «Zenīts» nominēta «Lielajai mūzikas balvai 2017»

Kopā ar režisora Viestura Meikšāna pārraudzīto radošo komandu, tostarp talantīgajiem tagadējiem skolas audzēkņiem un “LNSO zenītansambli” Gunta Kuzmas meistarīgajā vadībā, festivāla “LNSO vasarnīca” paspārnē tika uzburta izrāde, kurā mazie un arī nebūt vairs ne tik mazie klātesošie sajuta sirsnīgu labestību, sadzirdēja brīnišķīgas muzikālas un tekstuālas kvalitātes, ar smaidu un pat skaļiem smiekliem sastapa lielisku humoru un smalku ironiju.

"Atspēriena punkts visai dzīvei zināmā mērā ir bērnība, un jebkurā brīdī, kad gribi kaut pa īstam izdomāt, izrādās, ka tas viss jau ir tur iekšā," Latvijas Radio prāto Šipsi.

"Skolas laikā viens no kritērijiem, vai esi jau lielais puika, vai tomēr vēl mazais, bija tas, vai tu vari aizsniegt klases griestus. Un šī tiekšanās pēc griestu aizsniegšanas arī ir tas zenīts, uz ko mazais puika tiecas. Un netīrie pirksteļi no griestu krīta ir zīme, ka tu jau esi nākamajā līmenī," viņš saka.

"Zenīts" ir jauns izaicinājums, kur Šipsi sevi atkal apliecinājis komponista ampluā, turklāt tā atskaņojumā pats nepiedalās.

"Tas ir pavisam savādāks izaicinājums, ka zini - viss notiks pats no sevis, neko vairs nevaru ne sabojāt, ne arī izglābt koncerta brīdī. Tas ir mans jaunatklātais ceļš pie klausītāja," atzīst Šipsi.

"Kad orķestris mani uzrunāja, aicinot padomāt, par ko tas darbs varētu būt, sapratu, ka tā varētu būt manas bērnības un skolas gadu laboratorija, kurā, iespējams, savtīgu nolūku vadīts, vēlējos atgriezties un saprast, kas tur noticis un kā to izjūtu šodien. Noformulēju to domu vispirms sev un tad devos pie klasesbiedra Marta Pujāta. Un viņam viegli tapa dzejoļi - viss notika lielos ātrumos un izdevās lieliski: tos komponēt man bija ļoti viegli, šķita, ka tas jau sen izdomāts manā prātā un vajadzēja tikai pierakstīt."

Kopumā ciklu veido 10 dziesmas. Par ko tās vēsta? Sākot ar pavisam konkrētām kaislībām "par to, ko tu ļoti vēlies, bet kā tev nav", un beidzot ar ļoti plašām iekšējām pārdomām par klavierēm kā veldzi, kā altārīti, pie kā patverties brīdī, kad tev nav kāda, ar ko izrunāt svarīgu lietu. Protams, visplašākā spektra nedarbi.

"Skolas vecuma izrāde izrādījās lielisks adresāts arī tiem, kuri skolu jau beiguši. "Zenīts" radīja stundu absolūta prieka, smaida un apbrīnas - gan par mazajiem, kas to spēj, un lielajiem, kuri kopā ar mazajiem visu izveidojuši," 9. septembra recenziju raidījumā "Post factum" atzīmē muzikoloģe Liene Jakovļeva.