Turpinot stāstu ciklu "Mikrofona aptaujai – 50”, atcerēšos savu tuvāko mikrofona kolēģi Ausmu Indriksoni, ar kuru kopā nostrādāti vairāki desmiti gadu, tostarp duetā vadot "Mikrofona” raidījumus un dziesmu aptaujas noslēguma koncertus radio un televīzijā. Ausmiņa vai Saulīte, kā viņu mīļi sauca tuvākie draugi, dzisa ilgi un neglābjami, viņas sirdij stājot pukstēt pavasarī – 25. aprīlī. Tā kā "Mikrofona” koncertu Sporta pilī 1982. gadā vadīju viens un pēdējo reizi. Jā, Saulīte – tāda bija Ausmas iesauka. Arī sirds kods un dvēseles ieskaņa. Tā esmu rakstījis grāmatā "Mikrofons –Latvijas fenomens”. Kā atcerējās viena no radio leģendārajām personībām Valda Kalnroze – gleznotāja Valda Kalnrozes meita –, viņa bija kā saule, kas no sevis izstaro siltumu, gaismu, labestību – šīs īpašības bija Ausmā pašā sirdī, domās un pietika arī tās citiem ko dot. Veltot viņai Ārijas Elksnes vārsmas "Ap tevi vienmēr ir pavasaris, kā tu no ziemas to nosargāji? It kā tevī kāds noklīdis saules stars būtu atradis mājas”.
"Mikrofona" aptaujai - 50
Savulaik tik iemīļotā dziesmu aptauja "Mikrofons" šogad atzīmē 50 gadu jubileju. Aizraujošais dziesmotās aptaujas stāsts aizsācies 1968. gada rudenī, tātad pirms apaļa pusgadsimta, un Latvijas Radio 2 raidījumu ciklā “Mikrofona aptaujai – 50” atskatās uz spilgtākajiem dziesmotajiem notikumiem.
Aptaujas noslēguma koncerts togad tika piepušķots ar dažādiem ekstra numuriem, piemēram, "Mazo putniņu deju”, kuru meistarīgi izpildīja aktieru ansamblis – Edgars Liepiņš, Juris Strenga, Rolands Zagorskis un Varis Vētra.
Bet īstu vētru izsauca aptaujas uzvarētājdziesma – Raimonda Paula un Leona Brieža "Cielaviņa”. Pirmkārt, jau izpildītājs Jānis Paukštello, kurš turpināja tradīciju, kuru pirms pāris gadiem bija aizsācis Imants Skrastiņš, ka par aptaujas uzvarētāju kļūst aktieris', nevis profesionāls dziedātājs. Lai gan Jānis Paukštello jau 1975. gadā bija kļuvis pazīstams ar galveno lomu filmā "Mans draugs – nenopietns cilvēks” un pirms gadiem pieciem uzvarējis Vissavienības jauno aktieru konkursā, maestro uzmanību viņa balss dotumi piesaistīja kādā Jaungada televīzijas programmā, izpildot dziesmu "Rozīt mana nātru dārzā”. Raimonds Pauls uzaicināja aktieri uz savu dzīvokli – toreiz blakus Dailes teātrim, lai pie klavierēm pārlūkotu, kas ir kas. Izrādījās, "Smaidas” Jānim ir par augstu, tās tika Norai un Viktoram, bet "Cielaviņa” izrādījās vietā un laikā. Ieskaņojums tika veikts Radio 1. studijā, un tas izrādījās itin sarežģīti – jaunais dziedātājs nervozēja, komponists arī nebija īpaši smaidīgs, aicinot Jāni iziet no studijas, Doma laukumā izvēdināt galvu un tad mēģināt atkal…
Ja par koncerta ģenerālmēģinājumu, tad tas aizritēja visai nervozi. Jānim bija jāskrien uz teātri, tad atpakaļ, un, kad sākās koncerts, nevienam, izņemot redakcijas cilvēkus, nebija ne miņas, kas varētu uzvarēt. Kad tapa zināma populārākā dziesma, Jānis sākumā nav īsti apjautis, kas notiek, tad gan priekam nav bijis gala, jo viņam kā mazpieredzējušam dziedātājam šis panākums bijis ļoti nozīmīgs.
Arī klausītāji ļoti atzinīgi vērtēja šo aptauju, kurā par vienpadsmitkārtēju "Mikrofona” koncertu uzvarētāju kļuva Raimonds Pauls, atsakoties no tālākas līdzdalības šajā dziesmotajā sacensībā.
Īpaši uzteicot dziesmu – uzvarētāju, togad ažiotāža bija milzīga, pat grāmatnīcu logi, pie operas un citviet Rīgā bija pārpilni ar krāsainiem sūtījumiem, relikvijām, aploksnēm, pastkartēm, zīmējumiem, adījumiem un tamborējumiem, kuros visbiežāk rotājās trīs vārdi – ''Paldies'', "Mikrofons" un ''Cielaviņa''.
