Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Arhitektūras un mediju centrā H2O-6 šodien notiek mūzikas klipa filmēšana. Tā ir Katrīnas Gupalo jaunākās dziesmas "Resistance" jeb "Pretošanās" video versija, kas top kā atbalsts Ukrainai traģiskajās kara dienās. Dziedātāja atklāj, ka tā ir viņas sirds balss, jo no tēva puses arī viņa pati ir ukrainiete.
"Es raudāju, un trešajā dienā mans draugs Andrejs pateica – klau, tā nevar, dari kaut ko. Es apsēdos un uzrakstīju dziesmu, un esmu ļoti pateicīga Andrejam par to, jo tagad visas šīs emocijas, bailes un negācijas ir aizgājušas kaut kādā virzībā. Es ļoti ceru, ka no tā būs kaut kāda jēga," saka Katrīna Gupalo.
Dziesma skan trīs valodās – ukraiņu, krievu un angļu, un to izpilda aptuveni četrdesmit mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas.
"Lai cik miljardus tu negāztu ārā, lai cik lielas armijas neveidotu, lai kādus pārspēkus, bet, kad tu paskaties tajās ukraiņa acīs, tur ir kaut kas tāds, kas ir ārpus šīs pasaules. Tas ir kaut kas, ko es šajā brīdī mācos. Es nekad nedomāju, ka kaut kas tāds varētu notikt ar mani," atklāj mūziķis Ingus Ulmanis.
Dziedātāja Gabriēla Zvaigznīte ir pārliecināta: "Mums ir jābūt ar viņiem katru dienu, lai arī cik ilgi tas būtu, jo tas viņiem dod spēku turpināt, un arī viņi paliek ar apziņu, ka viņi nav vieni, ka mēs esam ar viņiem un mums nešķiet šis pieņemami un godīgi."
Valērija Mustafina ir mūziķe no Ukrainas, viņa stāsta: "Esmu no Luhanskas, un mani draugi, kuri pārcēlās uz Krieviju, jā – daži līdzpārdzīvo, daudzi neatraksta un nepārdzīvo. Tādēļ nezinu. Uz viņiem neiedarbojas pat mūsu asaras, ne video "Instagram" un "Youtube". Cerēsim, ka mūzika viņus spēs uzrunāt."
Dziesma un videoklips tiks publicēti 16. martā. Dziesmas autori un izpildītāji saņemto atlīdzību par tās straumēšanu un izpildīšanu ziedos Ukrainas atbalstam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
