“Lai panāktu apbrīnojamu vokālo vieglumu Mocarta mūzikā, bija jānoiet 25 gadu garš dziedātājas ceļš," uzsver operdziedātāja Inga Kalna. Kopīgo muzicēšanu var dēvēt par sajūtu ķīmiju. Ceļš pretī Mocarta operām arī vērienīgajai programmai dziedātajai bijis ilgs un pamatīgs.
“Mocarts traktē balsi kā instrumentu ar vārdiem. Viņa mūzika ir ārkārtīgi instrumentāla, katrā frāzē ir divi trīs, pat četri uzdevumi, un tie visi jāpatur prātā un jāzina, kā tos risināt. Līdz tam brīdim, kamēr tu nepārvaldi sevi, mūzika sagādā ļoti lielu sarežģītību un arī fiziski ļoti lielu diskomfortu,” atklāj operdziedātāja.
Līdzās Mocarta trāpīgajiem opertēlu portretiem programmā lieliski iederas divas austriešu ģēnija simfonijas. To izvēle sasaucas ar to pašu vecumu, kad Mocarts rakstīja operas.
“Nevarētu teikt, ka šīs, gandrīz vai jāsaka – tīņa gadu –, simfonijas būtu nepabeigti vai studiju veida opusi. Tie ir absolūti meistarīgi uzrakstīti darbi, un tas tiešām ir brīnums, jo, man šķiet, mūsdienās tādi talanti tādā gatavības pakāpē tik ātri neizveidojas,” uzskata “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs, diriģents Normunds Šnē.
“Tai laikā neviens tā nav rakstījis! Tur ir ļoti daudz caurviju numuru, ļoti daudz psiholoģisma, daudz precīza un skarba raksturu portretējuma – visu laiku tas mainās un attīstās,” papildina Kalna.
Šo koncertu dziedātāja Inga Kalna dēvē par Mocarta antoloģiju. Blakus Lūcijai Sillai satiksim atklātībā apjukušo Ksifaru, greizsirdīgo Elektru, pārģērbšanās spēlē iesaistīto grāfieni, arī starojošo donnu Annu.
“Vēl šajā programmā, protams, ir operas, kas rakstītas uz Da Pontes libretu, un viena no tām ir “Figaro kāzas”, bet otra – “Cossi fan tutte”. Šīs operas tika dziedātas Latvijā un Hamburgā, un daudzviet citur. Vajag prātu – un tad pārējais arī nāks. Ja ir prāts, tad pārējo atradīs!” saka Inga Kalna.
Koncerts izskanēs13. decembrī Lielajā ģildē, bet 15. decembrī Latgales vēstniecībā ”Gors”.