Koncertā dzirdēsim trīs izcilu komponistu kamermūzikas vokālos dārgumus. Līdzās Riharda Štrausa vērienīgajām solominiatūrām tiks atskaņotas latviešu klasiķu – Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa – kamermūzikas pērles. Ingas Kalnas silti lirisko soprānu papildinās viņas uzticamā skatuves partnere, izcilā pianiste un Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas profesore Diāna Ketlere. Abas ir fantastiski saliedēts duets un vienlaikus arī divas individuāli spilgtas mākslinieces, kas klausītājiem sarūpēs neaizmirstamu muzikālu piedzīvojumu ar patīkamu un ilgnoturīgu pēcgaršu.
Inga Kalna atzīst – šobrīd viņa izbauda īstu atkalsatikšanās prieku. "Pirmām kārtām,
šī mums abām ar Diānu ir ilgi lolota un ļoti izsāpēta programma; abas esam ilgi uz to nākušas un abām mums tā ir ļoti, ļoti mīļa.
Līdz ar to ir milzīgs prieks tikties gan ar šo mūziku, gan mums pašām, vienai ar otru. Katra esam tik ļoti nodarbināta savā radošajā lokā, ka ir milzīgs prieks, ja mums tie loki vienā punktā beidzot krustojas un atkal varam ķerties klāt kādam pacilājošam kopdarbam. Liels prieks doties arī uz Liepāju, un domāju, ka arī Diānai šajā zālē būs debija."
Dzīve ienes korekcijas
Tiesa, šī programma gan nebūs gluži tāda, kādu to dzirdējām Dzintaru koncertzālē, izpelnoties Lielo mūzikas balvu. "Nonācām pie secinājuma, ka pirmās daļas latviešu daļas beigās jāieliek cita dziesma, jo Alfrēda Kalniņa "Sarkanie ziedi" rakstīta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā. Ar ļoti lielu pacilātību, jūsmas pilna.
Cerēju, ka spēšu padomju tematikai ar māksliniecisku piegājienu tikt cauri, bet, kā smejos, man aptrūkst mākslas un nav tik daudz iemaņu, lai varētu atbilstoši nopulēt tās maija demonstrācijas un darba svētkus.
Tā nu nolēmām mainīt to pret Alfrēda Kalniņa dziesmu "Tev" - arī tā ir tikpat pacilāta, jūsmīga, te ir tikai mīlestība, un tu, tu un tu... Burtiski pirms dažām dienām mainīju arī pirmās daļas pirmo dziesmu, kas stāsta par mirušo piemiņas dienu – ka šodien zied un smaržo puķes uz katra kapa.
Tieši pirms gada maijā aizgāja mūžībā mans tētis... Viņš apglabāts Liepājas rajonā, un teikšu godīgi – varbūt tas ir neprofesionāli, bet šai personīgajai sāpei vēl netieku pāri.
Tāpēc tieši šī Riharda Štrausa dziesma bija jāpamaina. Citādi aizeju līdz otrajam pantam un viss... Lūdzu padomu arī savai skolotājai, un viņa saka – neaizmirsti, tu taču arī esi cilvēks, pamaini dziesmu... (..) Tā nu dzīve ir ieviesusi zināmas korekcijas."
Ik pa laikam jāizķemmē
Beidzamos 22 gadus Ingas Kalnas mīļā skolotāja ir Džoja Mammena. “Viņa ir kā mana otrā mamma, profesore, pie kuras studēju Londonā. Ik pa laikam vēršos pie viņas pēc padoma, jo, kā es saku –
balss ir kā mati, kas ik pa laikam jāizķemmē. Ja tev kāds palīdz, tā ķemme krietni ātrāk strādā un tiec par savām grūtībām ātrāk skaidrībā."
Arī pati Inga Kalna jau krietnu laiku pievērsusies pedagoģijai. "Vislielākais gandarījums ir tas, ka pēc padoma pie manis vēršas tieši mani kolēģi," atzīst dziedātāja. "Katram no mums reizēm pienāk brīdis, kad ir kāds āķis, par kuru netiec skaidrībā, netiec pāri mazajām grūtībām. Vajadzīga kāda gudra auss, kas, zinādama, kas un kāds tu esi, to uzķer un vienkārši atvieglo tavu dzīvi.
Tā ka mans lielākais uzdevums ir tieši šajā ziņā – atvieglot kādam dzīvi.
Tik un tā mēs, visi dziedātāji, strādājam ar mīklām, jo dziedāšana ir ļoti mīklaina lieta – to nevar ne pataustīt, ne paskatīties, kā tur tie visi mehānismi strādā. Balss nav kā klavieres, kuras var attaisīt vaļā, paskatīties, kāda tur mehānika un kā viss uzstellēts. Mums viss notiek ļoti mistiski."
Šogad - divas debijas
Šogad dziedātāju gaida divas debijas. "Pirmoreiz esmu ķērusies pie Bellīni "Normas", un pirmo reizi – arī pie Doniceti "Lukrēcijas Bordžas"," atklāj dziedātāja, kura jau naktī pēc koncerta Liepājā dosies uz Irkutsku. "Tā būs mana pirmā Norma. Bet Lukrēcija būs Maskavā, Čaikovska koncertzālē. Ar ļoti lielu prieku domāju par šo zāli un visu to, kas tur piedzīvots – tur dziedāju Doniceti "Mariju Stjuarti","Alčīnu", Mocarta "Idomeneo", "Burvju flautu", "Pēru Gintu"."
Gan "Norma", gan "Lukrēcija Bordža" būs koncertuzvedumi. "Tie tagad ir ļoti modē, jo operas lauciņam ir divas nianses – tas kļūst arvien lielāks, bet nauda ir tā pati... Tāpēc ļoti bieži notiek tā, ka divi spēcīgi teātri kooperējas un par kopīgi piesaistīto naudu uztaisa vienu uzvedumu," stāsta dziedātāja.
