Šajā albumā no latviešu tautasdziesmās atrastām sajūtām un asociācijām radītu kompozīciju programmu piedāvā pieredzējuši Latvijas džeza mūziķi: dziedātāja Ieva Kerēvica, Madars Kalniņš (taustiņinstrumenti), Gints Pabērzs (saksofons), Indriķis Veitners (klarnete), Edvīns Ozols (bass), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un vokālā grupa Limonāde (Iluta Alsberga, Kristīne Pastare Peress, Ieva Katkovska). Ieraksti veikti "Sound Division Studio" skaņu režisora Ivara Ozola vadībā.
"Šis bijis visilgākais grūtniecības laiks, kāds vispār iedomājams," smejas Ieva Kerēvica.
"Jo šis aptaustāmais disks manā uztverē ir tāds kā atskaites materiāls par izdarīto un izdzīvoto, jo šobrīd mans prāts jau ir citos laukos un citā mūzikā," atzīmē dziedātāja.
"Kad saņēmām šo taustāmo materiālu, manī uzreiz uzjundījās atmiņas par visu procesu un to, kā mēs to iesākām: lēni, dažbrīd pat mokoši mums gāja. Un vienā brīdī biju pārsteigta, ka tas tik viegli un raiti noformulējās līdz taustāmam materiālam."
Ieva Kerēvica arī neslēpj, ka ieraksta process bijis ilgs: "Mans atskaites punkts, protams, ir mana Grieta – atceros, kad 2014. gadā koncertējām "Klasikas" tiešraidē, biju gaidībās un pavisam drīz pasaulē nāca meitiņa.
Tobrīd kondīcija šai programmai bija vislabākā. Klausoties to ar milzīgu distanci, es, protams, tagad visu pārtaisītu no jauna – pārstrādātu, pārdziedātu. Jo mēs visu laiku maināmies – mainās sajūta, mainās balss, mainās frāzējums un mūzikas izjūta kopumā. Tā kam šis albums ir tāds atmiņu kopums gan kā par mūsu sadarbības laiku, gan manu personīgo laiku. Tas ir ļoti simbolisks albums."
"Kā jau ierakstot muzikālo materiālu ilgākā laika posmā, mainās gan vietas, gan lietas, gan cilvēki, bet šis ir pamatsastāvs, ar kuru kopā esam muzicējuši gan "Klasikas" koncertā, gan arī Saulkrastu džeza festivālā. Tā bija brīnišķīga pieredze. Taču īstā labsajūta un gandarījums, šo programmu izpildot, vienmēr rodas, esot visiem kopā uz skatuves. Jo nāk papildus klāt arī improvizācija, iedvesmas momenti, kas programmu dara daudz krāsaināku, nekā albumā. Dzīvie koncerti – tas vienmēr ir kaut kas neparedzams un man tas ļoti patīk," uzsver Kerēvica.
Dziedātāja neslēpj, ka šobrīd visvairāk viņai trūkst tieši tikšanās ar mūziķiem mēģinājumu procesā. "Jo man ļoti patīk pats mēģināšanas process, kad gatavojam programmu – tas ir tik radošs! Saliekam visas savas pasaules kopā, un rezultātā iznāk brīnumu lietas. Protams, arī koncertēšanas trūkst. Šobrīd muzikālajā ziņā esmu aizpeldējusi mazliet citos ūdeņos, tāpēc "Mantojums" man ir kā distancēts atskats uz iepriekšējo kaut periodu, kurā esmu darbojusies kā māksliniece, jo "Mantojums" jau ir tikai viena šķautne – mūzikas pasaulē esmu darījusi visu ko, dziedājusi visādos virzienos, ieskaitot teātri, kura arī man šobrīd ļoti trūkst – pietrūkst teātra un darba ar aktieriem."
Visbeidzot, Ieva Kerēvica atklāj, ka pašlaik gatavo savu solo albumu, kurš tūlīt ieraudzīs arī publisko telpu. "Līdz ar to "Mantojums" un mans solo albums ir kā tādi uzskates materiāli par manis pašas dzīvi, par ļoti konkrētiem dzīves periodiem – viens ir noslēdzies, otrs – iesācies.
Vienīgā problēma – ierastais temps, kāds bijis man raksturīgs īpaši beidzamajos gados, ir apstājies, un nu man jātiek galā ar savu raksturu un temperamentu. Bet tam jau ir visādas citādas lietas – sports un vēl citas nodarbības, kurām citādi nebūtu nemaz pieslēgusies – vebināri vai tiešsaistes nodarbības. Kā zināms, mums visiem šis laiks ir ne tikai gaidīšanas, bet arī pārdomu laiks, lai saprastu, kas mums patīk un kurā virzienā gribam doties. Jā, dažreiz tas ir ļoti riskants ceļš, arī man tā sajūta uznāk.
Bet saistībā ar šo laiku un arī ar "Mantojumu" – esmu kā planēta starp atmiņām un milzīgām, apzinātām gaidām. Tāds nezināmais tagad manī virmo. Jūtu, ka būs baigi labi, bet nezinu, kas tad īsti būs baigi labi.
Bet tāda ir mana sajūta šajā laikā," stāsta dziedātāja. "Protams, pie dabas ik pa laikam aizbraucu, bez tās jau mēs, latvieši, vispār nespējam."
