Pa ceļam ar Klasiku

Komponists Platons Buravickis: Esmu radījis skaņdarbu ar savām notīm, bet citā stilā

Pa ceļam ar Klasiku

Caur sidraba birzi gāju... "Quattro Differente" svin 20, "Vilniaus klarnetai" - 10

Džeza dziedātāja Arta Jēkabsone: Laiks patiesi ir relatīvs jēdziens

Džeza dziedātāja Jēkabsone: Laiks patiesi ir relatīvs jēdziens

"Jūtos labi un gatava decembrim – būs daudz interesantu piedzīvojumu, un esmu gatava – gan dot, gan saņemt atpakaļ," saka Arta Jēkabsone, kuru kopā ar latviešu domubiedriem 2. decembra vakarā redzēsim un dzirdēsim Latvijas Radio 1. studijā.

"Laiks patiesi ir relatīvs jēdziens, jo liekas – ai, tas būs pēc kāda laika, bet tas jau ir šeit, un sajūta ir ļoti laba; tā labākā apziņa laikam ir tā, ka ir mērķi, un ir, kam gatavoties. Ka vienmēr tu zini, kas pēc kā seko. Ir jauki, tā ir ļoti svētīga apziņa – zināt to, ka kaut kas vienmēr notiek un ir kaut kāda kustība uz priekšu," stāsta Jēkabsone.

Kāpēc tieši "Atspulgi"? Viss sākās ar "Gaismu", ar pirmo albumu, kuru izdevu. Es vienmēr domāju, ko pati gribu pateikt caur mūziku, un "Gaisma" bija ļoti personisks vēstījums, kas vairāk fokusējās uz domu par gaismu tuneļa galā un cerību,” stāsta mūziķe. Viņa prāto – "Atspulgi" ir papildinājums "Gaismai". "Tā ir vairāk sevis iekšējā iepazīšana un tas, kā jebkādu dzīves situāciju varu caur mūziku transformēt un parādīt, pastāstīt klausītājiem. Piemēram, "Atspulgos" koncentrējas dziesmas par lietu – man lietus ir dziedinoša sajūta, tāpat kā asaras, kad mēs izraudam visu ārā. To man nozīmē lietus. Vai arī "Vēja dziesma"... Man ļoti patīk vējš, un Ņujorkā, īpaši dzīvoklī, kur šobrīd dzīvoju, no rītiem vējš diezgan bieži dzied – bija iedvesma uzrakstīt dziesmu. "Atspulgi" tiešām koncentrējas vairāk uz dzīves situācijām, kuras es esmu pati izdzīvojusi caur sevi, un mūzika ir palīglīdzeklis, kas visas sajūtas saliek kopā un nodod tālāk klausītājam."

Arta Jēkabsone dziesmas rada gan latviešu, gan angļu valodā. "Tas ir ļoti interesanti – šo jautājumu man uzdeva arī Līga Balode, kura bija Ņujorkā – kā tas var būt, ka tu aizej uz Ņujorkas džeza klubu, un pēkšņi dzirdi dziesmu latviešu valodā?! Nezinu... Man tā ir organiska sajūta – esmu latviete, un kāpēc to nenest ārā? Viss atkarīgs no mūzikas un sajūtām, ko jūtu konkrētajā brīdī – tās var būt gan latviski, gan angliski. Bet šobrīd esmu secinājusi, ka lirikas jomā vieglāk izteikties angļu valodā. Dziedot latviski, esmu izmantojusi Imantu Ziedoni, kas man ir viens no mīļākajiem dzejniekiem."

Kā latviešu valoda skan džeza mūzikā? "Ir ļoti, ļoti interesanti – tā ir arī gaumes lieta, kādus vārdus izmantot,” saka māksliniece. “Man patīk. Angļu valodā dziedāt ir citādāk, un latviešu valodā ir pilnīgi citādāka dziedāšana, bet laikam jau pamats ir tas, ka nāku no šejienes, tā ir mana pirmā valoda. Kādreiz to nesapratu, likās pašsaprotami, ka dziedu latviski – aizbraucot projām un šajā valodā neesot ik dienu, man kļūst bail, kas notiks, ja aizmirsīšu savu valodu... Tas tiešām tā ir! Un tad tas man šķiet kā atgādinājums – ka jārunā un jāraksta latviski, lai valoda veidojas, ir krāšņāka un kuplāka."

Programma "Atspulgi" pirmo reizi izskanējusi 12. maijā. "Tā bija svētdiena, kad šī programma piedzīvoja savu pirmatskaņojumu. Principā tas bija mans eksāmena darbs. Jau pirmajā kursā man bija skaidrs – ja būs jāveido diplomeksāmens, tas noteikti būs ar stīgām un noteikti ar džeza ansambli. Viss uz to arī veda un notika," atceras Jēkabsone, kura par sadarbību ar latviešu mūziķiem, kuri piedalīsies koncertā, saka tā: "Ar viņiem man izveidojusies īpaša saikne... Ar nepacietību gaidu, kā strādāsim kopā!"

Vai tas, ka Arta Jēkabsone spēlē arī vijoli, palīdz labāk izjust stīgu kvarteta specifiku? "Noteikti. Vijole – tā bija Dieva dāvana, ka tā bija pirmais instruments, ko sāku spēlēt – tā palīdzēja sadzirdēt krāsas, ko bez vijoles pat nevarētu dzirdēt. Zinot, kā stīgas strādā, tas dod priekšrocību uzrakstīt partijas. (..) Tik daudz laika esmu veltījusi džeza dziedāšanai un komponēšanai, bet gribētos atrast laiku iemācītie spēlēt arī džeza vijoli. Šobrīd vairāk spēlēju argentīniešu projektos, kas no zila gaisa uzrodas Ņujorkā. Bet kādreiz vijoli izvilkšu arī uz skatuves."

Jēkabsone smej, ka joprojām esot studente: "Šobrīd studēju maģistra programmas pēdējā kursā. Bija ļoti interesanta situācija – studējot bakalaura programmā,  kādā trešajā kursā uzradās jaunā maģistra programma ar nosaukumu "Biznesa un mākslas menedžments". Man bija pilnā stipendija, un draugi rekomendēja – varbūt arī man vajag aiziet paskatīties, varbūt kādas lietas mani interesē. Domāju – labi, nosūtīšu papīrus. Pieņems, nepieņems... Biju jau piemirsusi. Tā ka pēdējā kursā, kad bija jābeidz bakalaura programmas, uzsāku jau savu maģistra grādu, tāpēc iznāk ieekonomēt to vienu gadu – šobrīd mācībās rit jau piektais gads, bet tagad vairāk fokusējos uz mūzikas un mākslas menedžmentu, biznesa aspektu, kas man ir ļoti svešs. Taču šobrīd tas ir ļoti aktuāls un fundamentāls līdzeklis mūzikas industrijā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti