Pa ceļam ar Klasiku

Kristīne Opolais: Par sapņiem tagad vairāk domāju iekšēji

Pa ceļam ar Klasiku

Šodienas eksperimenti un pagātnes dižgari. Latvijā debitē "Trio Fabel"

Inga Bērziņa par albumu "Sievietes sapņi": Tas manī burtiski mutuļoja...

Džeza dziedātāja Bērziņa par albumu «Sievietes sapņi»: Tas manī burtiski mutuļoja

Izdevniecības "Musica Baltica" paspārnē tikko klajā nācis džeza dziedātājas un pedagoģes Ingas Bērziņas albums "Sievietes sapņi", kurā apkopotas deviņas kompozīcijas ar dzejnieces Daces Micānes-Zālītes vārdiem. "Dacei ļoti patīk tas, ko radīju," ar gandarījumu atzīst dziedātāja. Ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā.

Uz jautājumu, vai šis ir ilgi lolots albums, Bērziņa atbild tā: "Salīdzinoši ilgi, jo atceros, ka pirmās sarunas un

idejas par šo albumu radās aptuveni pirms četriem gadiem, kad satikos ar Daci Micāni-Zālīti: esam ļoti sen pazīstamas un tuvas.

Viņa diezgan lielu savas dzīves daļu ir pavadījusi Amerikā. Atbraucot uz Latviiju un šoreiz domājot, ka viņa šeit paliks uz visiem laikiem, kas tā arī notika, satikāmies, un viņa teica – varbūt varam kopā mēģināt kaut ko darīt? Varbūt es varētu papildināt viņas dzejas vakarus, varbūt kāds viņas dzejolis varētu manī izraisīt kādas muzikālas asociācijas? Tādas bija mūsu pirmās sarunas par šo tēmu. Tad arī sākās pirmās skices dziesmām. Bet kā jau tas dzīvē notiek – pa vidu ir kādi svarīgāki notikumi, kas novirza domas, varbūt vairāk pedagoģiskās darbības vai citas izpausmes, un tā tas drusciņ apklusa.

Bet pagājušogad burtiski sajutu, ka gribu pabeigt šo projektu – ka tā ir tāda kā mana nepieciešamība,

jo sapratu, ka diez vai jutīšos labi, ja nebūšu izdarījusi šo darbu, nebūšu ierakstījusi šo materiālu. Šķita –

lielāko dzīves laiku esmu skolotāja, man tomēr svarīgi ik pa laikam izpausties arī muzikāli – pašai kā dziedātājai, un jūtu, ka maniem skolēniem tas sagādā prieku.

Man tiešām gribas, lai viņiem ir reāla iespēja mani kaut kur dzirdēt – ne tikai klasē, bet arī ārpus tās. Tad nu

nolēmu, ka gribu šo projektu realizēt, jo tas manī burtiski mutuļoja...

Man gribējās šīs dziesmas iemūžināt arī Daces dēļ, jo novērtēju brīnišķīgo dzeju, ko viņa radījusi."

Rezultāts ir deviņas skaistas dziesmas – Ingas Bērziņas mūzika un Daces Micānes-Zālītes dzeja. "Tas absolūti nebija cikls, bet tāds tas izveidojās, jo dzejoļi bija vienīgi manis atlasīti," stāsta Bērziņa. "Dace mani neiespaidoja, absolūti nē, pat nedeva man nekādus mājienus, kas viņai būtu tuvāks vai kas viņai šķistu muzikāli veiksmīgāks – viņa absolūti man uzticējās. Iemesls, kāpēc atlasīju tieši šos dzejoļus, bija kaut kāds kopējais kods –

mēs viena otru ļoti labi pazīstam, mēs viena otru labi jūtam, varbūt mēs pat līdzīgi domājam, un sievišķās sajūtas kādā brīdī nostrādājušas tādā līmenī, ka man šķitis – šis dzejolis ir ļoti labskanīgs un tajā ir tik daudz informācijas, sajūtu, mīlestības, ka tas brīnišķīgi skanēs mūzikā...

Dzeju izvēlējos pati. Bet nebija tā, ka ar visiem dzejoļiem gāja vienlīdz raiti, jo Dace jau nav radījusi šos dzejoļus, lai es tos muzikāli pēc tam pārveidotu. Tāpēc daudzos bija tādi kā klupšanas akmeņi, kur ritms nebija no vienkāršākajiem. Bet man tas bija interesanti, jo

es patiesībā nekad nebiju radījusi mūziku pēc dzejas, vienmēr biju komponējusi pati un pēc tam savai mūzikai rakstījusi klāt vārdus.

Bet šis bija ļoti interesants process – jauns un izzinošs."

Tāpat dziedātāja neslēpj: "Ar Daci esam daudz runājušas par mūsu sadarbību, esam mainījušās domām. (..) Ir sajūta, ka viņa jutās ļoti laimīga par to, ko dzird. Viņai ļoti patīk tas, ko radīju, un viņa to man ne reizi nav slēpusi un teikusi, ka viņa tiešām to ļoti novērtē, ka šis cikls ir radies un viņas dzeja guvusi pilnīgi savādāku skanējumu. Varbūt ne visi paņem viņas dzejoļu krājumu, bet varbūt kāds, caur mūziku dzirdot viņas dzeju, radīs ceļu pie viņas un sāks vairāk interesēties par viņas daiļradi, viņas izpausmēm."

Ingas Bērziņas un Daces Micānes-Zālītes sadarbības rezultāts ir intīma mūzika – Ingas Bērziņas balss un klavieru pavadījums. "Jā, es arī pati to nosaucu par kamerdžezu, pat nezinu, vai tāds jēdziens eksistē, bet man šķiet, ka tas tiešām tā arī ir, jo tas ir ļoti kaut kas minimalizēts instrumentācijas ziņā," skaidro Bērziņa. "Radot šo mūziku, man galvenais bija radīt melodijas – arī tiem skaņdarbiem, kas nebija tik romantiski, bet vairāk intensīvi – tad gan vairāk domāju par ritmiskajiem ornamentiem. Ja runājam par meditatīvajiem skaņdarbiem, kas ir romantiski un mierīgi, tur galvenais ir stāsts – stāsts, kas ieplūdis melodijā no Daces dziļās, nebūt ne vienkāršās dzejas. Stāsts man ir primārais, ko gribu izstāstīt."

Īpaši niansētu skanējumu albumam piešķir somu pianista, komponista un aranžētāja Tuomo Uusitālo iesaistīšanās projektā, kas no jaunās paaudzes pianista skatupunkta vēro un papildina latviešu valodā radītā muzikālā materiāla krāsu gammu. Vai īsto pianistu šim albumam atrast uzreiz bija paveicies? "Esmu mēģinājusi šo mūziku spēlēt ar dažādiem pianistiem – nav tā, ka viņš ir pirmais. (..) Visi mēģinājumi un eksperimenti bijuši ļoti jauki,

bet tā nu dzīvē notiek, ka gribas kādu spontānāku eksperimentu –

ar Tuomo esam pazīstami diezgan sen. Esam strādājuši kopā džeza nometnēs, kad viņš bijis klavieru skolotājs un es – vokālā pedagoģe. Jau no pirmās reizes sajutām cilvēcisku saskaņu – jauku, patīkamu atbalsta sajūtu. Es tiešām uz to skatos kā uz ļoti lielu vērtību,

man patīk, ja ar cilvēku ir vienkārši, stabili, un tajā pašā laikā viņš ir ļoti radošs un arī visādā ziņā neparedzams savās muzikālajās izpausmēs.

Arī viņa pianisms ir mazliet savdabīgāks – kā jauns cilvēks viņš domā moderni, ne tik standartizēti. Ja runājam par džeza izpausmēm, viņš mīl eksperimentēt un radīt. Un man patīk arī tas, ka Tuomo ļoti respektē to, ko esmu radījusi – viņš piedāvā savas idejas, bet nemēģina pārāk iejaukties."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti