Pa ceļam ar Klasiku

Sākas Ceturtais JVLMA mūsdienu mūzikas festivāls "deciBels". Studijā Rolands Kronlaks

Pa ceļam ar Klasiku

"Dieviņš pillā" - sarunas pēc pirmizrādes un Gunas Zariņas domas

DJ Monsta un kokles simfoniskais faktors. Studijā Raimonds Melderis un Uldis Cīrulis

DJ Monsta uz akadēmiskās skatuves - skanēs Arābu valsis un Jansones kokles

DJ Monsta jeb Uldis Cīrulis, reiz aktīvi dīdžejojis naktsklubos, beidzamajos gados par savējo sauc akadēmiskās mūzikas skatuvi. 15. martā viņš būs galvenais varonis koncertā "DJ Monsta un kokles simfoniskais faktors". Projekta idejas autors ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vijolnieks Raimonds Melderis, kurš arī, starp citu, reiz vadījis diskotēkas. Sarunā ar "Klasiku" viņš jautri nopūšas: "Kārtējo reizi esmu iniciators pret savu gribu…"

Vispār jau vakars būs drusku provokatīvs. Programmas centrālo asi veidos libāniešu ūda virtuoza un komponista Rabiha Abū Halila "Arābu valsis" stīgu kvartetam un dīdžejam. Tā partitūra Latvijā ienākusi, pateicoties komponistam un Dailes teātra muzikālās daļas vadītājam Jurim Vaivodam: tieši viņš šo partitūru kā dāvanu uzlicis uz Ulda Cīruļa rakstāmgalda - sak', lūdzu: klausies, baudi, strādā!

"Paldies Jurim, kurš iedeva mazo pirkstiņu!" izsaucas DJ Monsta. "Kādu laiku notis nostāvēja manā plauktā ar domu, ka reiz noteikti vajadzētu uztaisīt.

Ir daži darbi, kas personisku apstākļu dēļ uzrunā. Rezonē. Tā bija arī ar "Arābu valsi" - pirmo reizi noklausoties, šī mūzika, tautas valodā runājot, man burtiski norāva jumtu!

Sapratu, ka to gribu izdarīt."

Izrādās, šis skaņdarbs pasaulē ir ļoti populārs, turklāt tiek izpildīts jebkādā sastāvā. "Kas ir pie rokas, to spēlē," piebilst Raimonds Melderis.

DJ Monsta un Raimonds Melderis

Vecums dara savu

Ar akustiskām un elektrizētām koklēm, gongiem un zvaniem uz skatuves 15. marta vakarā kāps arī talantīgā koklētāja Laima Jansone, kas speciāli šai programmai komponējusi jaundarbu stīgu kvartetam, dīdžejam, koklei un elektronikai. Tā nosaukums - "Nakts riti".

DJ Monsta un Laima Jansone

Jansones ienākšana šajā projektā bijusi pašsaprotama: kopā ar Uldi Cīruli abi darbojas projektā "Zeme", tālab bieži uzstājas kopā. "Laimai iepirkti dažādi pedāļi - kokle vairs neizklausās pēc kokles. Pedāļi piedod krāsu," zina stāstīt DJ Monsta, kura intelektuālās spēles arvien apliecina teicamu gaumi un neizsmeļamu izdomu.

Vaicāts par drosmi draudzēties ar akadēmiskās mūzikas pasauli, viņš neslēpj: "Man vienkārši patīk mūzika kā tāda. Patīk spēlēt, atskaņot to, kam pats esmu sagatavojis partijas.

Mani pirmsākumi ir dīždžejošana un naktsklubi, taču vecums dara savu un laicīgi gribas iet gan gulēt, gan pamosties, lai izdarītu citus labus darbus. Tāpēc koncertzāle - tas ir ideāli!

Uz skatuves vienmēr eju ar plašu atskaņotāju un dīdžeja pulti. Taču man ir arī "kontrolieris", lai visu varētu kontrolēt dzīvajā. 15. marta koncerta sakarībā saviem faniem varu teikt, ka mana sadaļa "Arābu valsī" būs jau pilnībā sagatavota - bija tik interesanti sēdēt un visu programmēt! Gribas paplašināt savu lauciņu, neiet ierastās takas, darīt citā līmenī - lai pašam sev sagādātu labu piedzīvojumu. Cenšos darīt tā, lai katrs koncerts būtu mana personīgā izaugsme."

Cīrulis neslēpj, ka mūzikai pietuvinājies no izklaides puses: "1990. gadā, kad sāku spēlēt diskotēkas, nāca modē tehno un elektroniskā mūzika - tolaik tas bija liels jaunums, dzelzs priekškars bija kritis, un visi burtiski bija ekstāzē! Sāku interesēties par skrečošanu, uzstājos kopā ar "Time After Time", Denisu Paškeviču, līdz sapratu, ka pietrūkst muzikālo zināšanu. Iestājos mūzikas skolā, lai sajustu pamatu zem kājām. Sāku saprast mūziķu valodu, ko sauc par notīm."

Starp citu, ar dīdžejošanu ap 1985., 1986. gadu aizrāvies arī Raimonds Melderis! "Kopā ar draugiem no klases Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kultūras namā, ko šodien pazīstam kā Svētā Pāvila baznīcu, spēlējām diskotēkas…"

Šnitkes senā mūzika un saruna ar Kronlaku

Alfrēda Šnitkes Trešais stīgu kvartets, kas arī iekļauts 15. marta koncertā, vijolnieku sajūsminājis jau sen. "Šo darbu kopā ar draugiem spēlēju diplomeksāmenā, beidzot Latvijas Mūzikas akadēmiju. Sākumā biju ļoti pārsteigts - jau bez priekšzināšanām mani fascinēja šī darba monumentālisms. Šnitke ir eklektisks - daudz izmanto mazus mozaīkas elementus no senās mūzikas. Viņš pats izteicies, ka ir pa pusei vācietis, pa pusei - ebrejs, bet dzīvo Krievijā, un tas esot viņa paradokss. Kvartets ir mazliet neizprotams darbs, sacerēts 1983. gadā, pašā aukstā kara kulminācijā. Šnitkem nebūt nebija viegli dzīvot Padomju Savienībā. Ļoti daudz viņa mūziku spēlējis Gidons Krēmers. Dzimtenē viņa mūziku tik daudz nespēlēja."

Visbeidzot, arī Rolanda Kronlaka agrīnais darbs "Conversion", kura atskaņošanā piedalīsies obojists Egils Upatnieks un LNSO stīgu kvartets, ērti iekļaujas vakara koncepcijā. "Pirmoreiz to pirmatskaņoju kopā ar Normundu Šnē, un atceros to kā ļoti interesantu skaņdarbu - jau toreiz spēlēju ar domu, ka to vajadzētu nospēlēt otrreiz," atceras vijolnieks Raimonds Melderis, kurš šajā vakarā kopā ar Ilzi Kirsanovu, Lieni Beitāni un Dianu Ozoliņu muzicēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu kvarteta sastāvā. Visu kompāniju papildinās arī obojists Egils Upatnieks un tubas virtuozs Raivis Māgurs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti