LR3 "Klasika" raidījumā "Etnovēstis" viņa stāsta gan par sava albuma "Gaidību dziesmas" tapšanu un piedāvāto balss apzinātības kursu, kas tiešsaistē sāksies 18. janvārī, gan arī par piedalīšanos iedvesmas retrītā sievietēm "Elpo. Dziļi. Tagad."
Anete Stuce: Iepriekšējo reizi tikāmies "Etnovēstu" otrajā sezonā 2016. gadā. Tagad rit jau septītā. Toreiz tu biji tikko beigusi studijas Igaunijā, kur apguvi balss brīvo improvizāciju, un toreiz tu, iespējams, vēl nezināji, ka dzīvosi Lietuvā un tev būs divi mazi bērniņi. Tagad esi Lietuvā, bet turpini darīt to pašu, ko dari jau vairākus gadus, un prieks, ka tas rezultējas albumā, kas saistīts ar bērniņa gaidīšanu. Tavā balsī vienmēr jūtams izteikts autentiskums un pirmatnējība, lai arī nav dzirdama konkrēta tautasdziesma – svarīgāks ir tieši tas, kā tu veido skaņu. Vai albums "Gaidību dziesmas" patiešām tapa brīdī, kad gaidīji bērniņu?
Dana Indāne-Surkiene: Jā, nosaukums ir ļoti precīzs, jo patiešām – albums tapis manu gaidību laikā, turklāt nevis tikai vienu gaidību laikā, bet – arī man pašai negaidīti – arī otru gaidību laikā. Bet "dziesmas" ir poētisks apzīmējums, jo
albumā dzirdamā valoda ir izdomāta valoda – tā ir sapņu valoda, kurā es runāju ar savu meitu, kura tobrīd vēl bija vēderā, un es ar viņu sazinājos tieši ar balss improvizācijām, meditācijām, dziedājumiem šajā neeksistējošajā valodā.
Savukārt otru gaidību laikā, kas mani pārsteidza albuma gatavošanas procesā, kad pieteicās puisītis, man galīgi vairs negribējās dziedāt – man pēkšņi sagribējās rakstīt tekstus! Un tā tapa "Gaidību dziesmas" – melodijas un emocionālais vēstījums caur balsi, bet otrs pienesums, kas izlasāms albumā, ir dzeja, kas veltīta manam otrajam bērniņam, esot vēderā.
Dziesmām izvēlēti arī dažādi foni – putnu balsis, ugunskurs, tekošs ūdens, arī automašīnas – tāda ceļā būšana. Asociācijas tev bija katrā no skaņdarbiem?
Kad pieteicās mana meitiņa, sapratu, ka ir jārada! Uzrunāju brīnišķīgo Maksimu Šenteļevu, kas ir gan arhitekts, gan lauka ierakstu veidotājs, un mēs kopā veidojām visu šo garo ceļu – faktiski
trīs gadu garumā, divu gaidību laikā, tapa mūsu kopīgais brīnišķīgais albums, kura nosaukums angļu valodā ir "Songs of Mother and Field", jo tas mums šķita daudz piemērotāks nekā jebkurš tiešais tulkojums.
Kopā mēs radījām šo pasauli pasaulē – mātes pasauli apkārtējā pasaulē. Dabas skaņas ir tieši Maksima pienesums – viņš brīnišķīgi, ļoti jūtīgi izvēlējās šos fonus, balstoties manās audiodienasgrāmatās, jo, gaidot savu meitiņu, ikdienā visur viņai reāli dziedāju un reizēm nācu pie Makša un teicu: es te uz siena gubas sēdēju, paklausies, kas tur fonā skan, un viņš meklēja kaut ko šajā virzienā. Maksima mājās bijām izveidojuši ļoti mājīgu studiju, jo ieraksti notika tad, kad atbraucu uz Latviju –
vienkārši apsēdos, saslēdzos ar savu bērnu, dziedāju viņai, un Maksis uzreiz sameklēja fonu, ar kuru sadziedāties. Tā, piemēram, tapa dziesma "Stārķis. Spēles prieks". Stārķa balss ierakstus Maksims man uzlika, sakot – padziedi ar šiem stārķiem!
Viņam ir [dabas skaņu] ieraksti no visas pasaules. Tā mēs kopā radījām šo pasauli pasaulē.
Un no tavas puses tā bija improvizācija?
Jā, tā visa bija improvizācija, pilnīga mirkļa saslēgšanās ar bērnu un sajušana – kā es jūtos, kā viņš vai viņa varētu justies un kas rodas mūsu radošajā simbiozē.
Ekskluzīvs ceļojums, meklējot savu balsi
Vai vari pastāstīt par savu ideju – kursu, kas būs domāts tieši topošajām māmiņām?
Gan kā sieviete, kas īsā laikā piedzīvojusi divas gaidības un tagad ir ar diviem maziem bērniem, gan arī kā dziedātāja, māksliniece un sevis izzinātāja jūtu, ka
mana pieredze varētu būt noderīga arī citām māmiņām gaidību laikā – gan tām, kurām šī pieredze ir pirmoreiz, gan tām, kurām bērni jau ir, tāpēc ir tik svarīgi rast laiku gan sev, gan sajūtai, ka esi gaidībās.
Jo brīdī, kad man pašai bija otrais gaidību laiks, šis laiks man bija tik ļoti saistīts ar pirmo bērniņu, ka tiešām bija jārezervē brīdis, lai ieietu saiknē ar gaidāmo mazuli un arī viņam tiktu mana uzmanība. Tāpēc nolēmu izstrādāt tiešsaistes audio kursu, kas veltīts sievietēm gaidībās – "Gaidību laika balss meditācijas", kura procesā jebkura sieviete, arī tā, kura nav dziedoša, varēs caur savu ķermeni, elpu, apzinātību un arī balsi ieiet saiknē vispirms ar sevi un pēc tam skatīties, kāda saruna veidojas ar topošo bērnu un caur kādu mediju viņa to vēlas izteikt.
Un kādi ir tavi novērojumi, tagad raugoties uz saviem bērniem? Vai pēc tā, ka gaidību laikā esi viņiem dziedājusi, viņos ir kaut kas atšķirīgs no citiem bērniem?
Sofijai, kurai es visu laiku skanēju ar balsi, ļoti ātri attīstījās valoda – protams, tā var būt sakritība, bet... viņa arī ļoti daudz improvizēja izdomātā valodā!
Tas ir tik aizkustinoši un aizraujoši, ka viņa jau dara visu to, ko es pati apzināti esmu veidojusi laikmetīgajā un intuitīvajā improvizācijā! Bērni to dara uzreiz.
Dēliņš savukārt ir lēnāks uz runāšanu, jo es ar viņu vairāk sazinājos domu impulsos, dzejā, es viņam tik daudz neskanēju, bet viņš ir arī mierīgāks – tāds, kāds bija mans otrais, varbūt vēl apzinātākais gaidību laiks.
Ja pirmais gaidību laiks ļoti, ļoti daudz tika pavadīts dziesmās un koncertos līdz pēdējam brīdim, ar dēlu es tiešām mācījos piebremzēt – nolikt malā savas mākslinieciskās ambīcijas un pievērsties cilvēcīgajam kontaktam.
Tas laikam ir stāsts par ieklausīšanos sevī, kas tieši konkrētajā brīdī ir nepieciešams... Jo mēs ar savu prātu skrienam pa priekšu un pat nejūtam, neieklausāmies. To noteikti varēs apgūt arī tevis piedāvātajos kursos par balss apzinātību, kas sāksies 18. janvārī un notiks tiešsaistē.
Jūtu, ka sācies absolūti jauns posms manā būtībā un manā dzīvē pēc diviem bērniem, pēc milzīgā skrējiena, meklējot savu balsi un tās izpausmes un, protams, paralēli esot pedagoģijā un apmācību kursos. Pēc gaidībām un bērnu piedzimšanas esmu iemācījusies apstāties un ieklausīties sevī – tas man prasījis vairākus gadus. Un ir tik brīnumaini just, ka balss turpina iet paralēli manai pieredzei ar klusumu.
Balss un klusums – tie ir divi instrumenti, kas mani turpina virzīt un ar kuriem esmu gatava dalīties ar tiem cilvēkiem, kurus tas viss uzrunā.
Pēc daudzu kursu vadīšanas jūtu, ka vēlos iet dziļākā, personīgākā ceļojumā tikai ar dažiem cilvēkiem, tāpēc tas savā ziņā būs ekskluzīvs ceļojums tiem, kuri vēlas paplašināt savu balss apzinātību un reizē vairāk iepazīt sevi un mīlēt savu balsi.
Tā būs neliela grupiņa – septiņi cilvēki, kurā varēs tikai iekļauties. Pastāsti, ko tieši tavi kursi sniegs?
Varbūt cilvēkus mulsina tas, kā ar balsi var strādāt tiešsaistē. Protams, arī es esmu absolūti par to, lai cilvēki satiktos un cits citam pieskartos ar balsi, un tas ir neaizstājams process. Taču
mana pieredze rāda, ka intimitāte ar savu balsi rodas tieši vienatnē. Un uz to arī būs fokusēts šis kurss. Mēs tiksimies grupas nodarbībās tiešsaistē, taču katrs savā vidē, kur cits citu nedzird, ja vien nevēlas ko īpašu parādīt.
Es strādāšu ar to, ka iemācu cilvēkam vienatnē veidot attiecības ar savu balsi – došu gan struktūras, kā es pati strādāju, gan visas savas pieredzes instrumentus, kā ieiet saiknē ar savu ķermeni, elpu un balsi pakāpeniski, veselīgi, savā ritmā un savā attīstības līmenī, neatkarīgi no tā, cik cilvēkam ir liela pieredze ar vokālu vai ar runu, ļaujot sev lēnām reflektēt par notiekošo, apzināties emocionālo spektru, domas, sajūtas, un tad virzīšu uz balss meditācijām, kas faktiski ļauj caur balsi nokāpt pa kāpnītēm dziļumā, pie sevis, un ar autentiskas, neizdomātas balss skaņas palīdzību iznest uz augšu to, kas cilvēkā notiek šajā brīdī, radot gan apzinātību, gan iznesot radošas, neizzinātas skaņas resursus no savas balss. Paralēli tam visam kursu dalībniekiem būs iespējama atgriezeniskā saite ar mani.
Elpo. Dziļi. Tagad
Savukārt 4. janvārī jau sācies un divas nedēļas ilgs iedvesmas retrīts sievietēm "Elpo. Dziļi. Tagad", kurā esi viena no vieslektorēm.
Šo retrītu organizē karjeras un publiskās runas koučs Laura Vanaga, kuru pazīstu jau sen – strādājam kopā dažādos publiskās runas un biznesa projektos. Laura kopā ar kolēģi Inesi Piņķi radījusi īpašu iespēju doties retrītā ar sevi, un šoreiz es esmu lūgtā viešņa.
Mana tēma būs par to, kā sievietei iemīlēt savu balsi, par emocionālajām aizturēm, fizisko nepatiku un to, kā tam visam pieiet, kā sākt ar to darboties –
tas ir tāds kā ievads tajā visā, tā būs arī praktiska nodarbība un saruna. Šajā retrītā būs vairāki viesi. Šeit ir radoši un interesanti instrumenti par pašizaugsmi, par pārliecību, par iekšējo darbu. [..] Manuprāt,
divu nedēļu laikā šis retrīts jebkurai sievietei, kura sapratusi, ko viņa vispār vēlas un kāds ir viņas mērķis, var dot ne tikai iedvesmu, bet arī praktiskos rīkus, kā ar tiem uz savu mērķi virzīties.
