"Formula varbūt ir mazliet līdzīga sezonas atklāšanai: nevienā oficiālā dokumentā gan tas nav fiksēts, bet tas ir tāds nerakstīts princips Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim – sezonu sākt un arī noslēgt ar kādu no latviešu komponistu skaņdarbiem – ja vien iespējams, tad ar pirmatskaņojumu vai – kā šajā reizē – ar daļēju pirmatskaņojumu," atklāj Andris Poga.
Viņš arī atgādina, ka sezonu LNSO atklājis ar Pētera Vaska Obojas koncerta pirmatskaņojumu, bet nākamās sezonas pirmais akords, kas būs 20. septembrī, izskanēs ar pirmatskaņojumu – tas būs LNSO nākamās sezonas rezidējošās komponistes Gundegas Šmites jaundarbs.
"Otrkārt, programmā noteikti iekļaujam kaut ko no simfoniskā repertuāra zelta fonda, un
tas ir ļoti svarīgi – lai skaņdarbu izvēle ir ne tik daudz eksperimentāla, bet tāda, kas orķestrim labi padodas un patīk, jo mēs visi gribam redzēt starojošu orķestri un mūziķus, kuri spēlē mūziku, ko viņi izprot, kas viņiem patīk un arī sanāk.
Tamdēļ mana izvēle šoreiz krita par labu Brāmsa Pirmajai simfonijai. Kaut arī man pašam ar šo mūziku ir diezgan senas attiecības, Latvijā to vēl neesmu diriģējis – tas bija tāds intuitīvs lēmums, kas lika izšķirties par labu Brāmsam," stāsta LNSO galvenais diriģents.
Bet "gandrīz pirmatskaņojums" būs Viļņa Šmīdberga skaņdarbs "Simfonija-koncerts", kas sarakstīts vairāk nekā pirms 40 gadiem, 1978. gadā, un pirmatskaņots Vasilija Sinaiska vadībā.
"Kad pirms vairāk nekā gada mēs ar Vilni runājām, kas būtu tas, ko viņš pats vēlētos, lai mēs veltām viņa nozīmīgajai jubilejai, kas gaidāma jūnijā, viņš teica – zini, es te tā parakņājos pa veciem papīriem un atradu skaņdarbu, kuru es pats biju piemirsis...
Apskatījos nodzeltējušās lapas ar tintes klekšiem vietām, un man tas šķita ārkārtīgi interesants," atzīmē Andris Poga.
Rezultātā tapusi ne tikai nošu digitalizēšana, bet arī jauna redakcija. "Faktiski tas ir jauns skaņdarbs, par 90% mainīta instrumentācija, forma. Kā Vilnis teic – bijuši diezgan daudzi aleatorikas posmi, kuri viņam tajā laikā šķituši ārkārtīgi vilinoši. (..) Šis skaņdarbs ir kā pilnībā uzrakstīts no jauna, saglabājot muzikālo materiālu, stilu, kāds vēl nebija raksturīgs viņa trīsdesmitgadnieka stilam."
Diriģents arī uzsver, ka allaž cenšas būt ļoti uzmanīgs un analītisks pret jebkuru partitūru, kas nonāk viņa rokās. "Bet, ja vien man ir iespēja ar komponistu aprunāties un viņam uzdot kādus jautājumus, un sniegt ieteikumus, es to daru.
No savas pieredzes varu teikt – ne visi komponisti ir atvērti un atbalstoši, bet Vilnis Šmīdbergs ir cilvēks, ar ko var izrunāties un argumentējot kaut ko ieteikt; viņš ļoti, ļoti atbalsta izpildītāju idejas."
Savukārt Prokofjeva Trešajā klavierkoncertā solists būs pianists Nikolass Angeličs, kurš Rīgai jau dāvājis gan Šūmaņa koncertu, gan Bēthovena neaizmirstamo Ceturto klavierkoncertu. "Ļoti priecājamies, ka viņš atgriežas – ceru, ka viņš jau ir tapis par regulāru mūsu orķestra sadarbības partneri un draugu; ir arī nākotnes ieceres un konkrēti plāni.
Nikolass Angeličs ir īpašs mūziķis ar spēcīgu skatuves harismu, ar ļoti īpašu skaņu, mūzikas redzējumu, kas daudzos gadījumos ir atšķirīgs, bet tieši tāpēc ir ļoti interesants."
Runājot par nākotnes iecerēm, jau maijā Andris Poga dosies uz skaisto Elbas filharmoniju. "Koferī, uz nošu pults un mana rakstāmgalda būs Pētera Vaska "Musica Appasionata". Būs arī Sibēliusa 7. simfonija un viens ekstravagants skaņdarbs, viena no grūtākajām, sarežģītākajām partitūrām, kāda vispār manā uzmanības lokā ir nonākusi – tas būs Ligeti Vijolkoncerts. Brīnišķīga mūzika, bet ļoti sarežģīta. Tas ir tāds liels, liels, profesionāls izaicinājums," neslēpj Poga. Kopā ar NDR filharmonijas orķestri viņš Vācijā sniegs veselus piecus koncertus.
Bet nedēļu pēc viesošanās Vācijā Andris Poga stāsies pie diriģenta pults koncertā, ko gaidot ar lielu nepacietību. Tas būs Cēsu koncertzāles piecu gadu jubilejas koncerts 1. jūnijā Cēsīs, kur Reinis Zariņš pirmo reizi sava pianista karjerā atskaņos Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, bet koncerta otrajā daļā būs Vāgnera operas "Valkīra" pirmā cēliena koncertuzvedums, kuru režisēs Viesturs Kairišs.
Vēl arī jāatzīmē 13. jūnijs Lielajā ģildē, kur Rīgas festivāla ietvaros skanēs koncerts kopā ar pianistu Antonu Ļahovski. “Programmā – Lista Otrais klavierkoncerts un divi skaņdarbi, kurus es jau ilgu laiku esmu vēlējies atskaņot ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri – Sibēliusa "Karēlija" un Rahmaņinova Trešā simfonija."
