"Galvenais, ka saglabājies mūsu kopā muzicēšanas gars – ķīmija, kas veidojas starp diriģentu un orķestri," pēc piecu gadu prombūtnes secina Šišons.
Koncerta tiešraidi piedāvās Latvijas Radio 3 "Klasika", bet programmā skanēs Andra Dzenīša "Langsam" (pirmoreiz Latvijā), Kloda Debisī "Fantāzija" klavierēm un orķestrim, kā arī Riharda Štrausa opusi - "Nāve un apskaidrība" un "Dons Žuans".
"Ierašanās Lielajā ģildē bija ļoti emocionāls brīdis – kopā ar šo orķestri esmu bijis kopā apmēram četrus gadus, un atgriešanās saistīta ar daudzām emocijām – ļoti labām atmiņām par izciliem koncertiem, un šis laiks saistīts gan ar orķestra mūziķiem, ar kuriem strādājām ļoti intensīvi, gan tādiem draugiem mūzikā kā Vestards Šimkus un Andris Dzenītis, kuri bijuši ļoti nozīmīga mūsu kopīgo sasniegumu daļa laikā, kad šeit biju galvenais diriģents," atzīst Šišons un neslēpj, ka 3. maija programma būs gan interesanta, gan prasīga.
"Tas ir izaicinājums – tā nav vienkārša. Bet, ja jau reiz esmu atgriezies, tad tikai ar šādu programmu – citādi jau tas nebūtu es," smej maestro.
Viņš arī piemetina: "Galvenais, ka saglabājies mūsu kopā muzicēšanas gars – ķīmija, kas veidojas starp diriģentu un orķestri. Tas man bija pats svarīgākais, lielākais jautājums – vai vēl joprojām mūsu vidū valdīs ķīmija. Un tā patiesi ir! Par to esmu ļoti priecīgs."
Draugu būšana – svētki uz skatuves
Savukārt Vestards Šimkus atzīmē, ka iepriekšējo reizi Rīgā abi uzstājušies pirms pieciem gadiem, kad Karels Marks Šišons sniedzis beidzamo koncertu kā LNSO mākslinieciskais vadītājs. Taču kopā muzicējuši vēl pirms mēneša – Grankanārijā, kopā ar Šišona vadīto Grankanārijas orķestri.
"Būt par maestro Šišona draugu mūzikā nozīmē svētku sajūtu uz skatuves.
Katrs no mums ir temperamentīgs, enerģisks mūziķis, tāpēc savā ziņā uz skatuves viens otru netraucējam, jo attieksme pret mūziku ir līdzīga – siltumā, karstumā, attieksmē pret darbu.
Mums abiem patīk daudz mēģināt un strādāt pie katras nianses. Tas rada svētku sajūtu," atzīmē Šimkus.
Debisī Fantāzija ir enerģisks, dienvidu saules un siltuma pilns skaņdarbs. "Nevaru iedomāties labāku diriģentu par Šišonu, kurš spētu šo skaņdarbu interpretēt vēl labāk. Kopīgi to atskaņojām jau pirms mēneša Grankanārijā – tur ir fantastiska koncertzāle, kādu novēlētu arī Rīgai. Aizrāvās elpa, tajā pirmoreiz ieejot," sajūsmu pauž pianists. "Fantāzija ir ļoti reti spēlēts darbs – šķiet, tā ir vēsturiska kļūda! Beidzot šis darbs piedzīvos pirmatskaņojumu Latvijā. Jūtu, ka arī šeit mums būs daudz mēģinājumu, kuru laikā strādāsim, lai katra nianse būtu piepildīta ar siltumu, gaišumu un enerģiju, kas tur nepieciešama."
Vēl programmā iekļauts Andra Dzenīša opuss "Langsam". "Pirmkārt, gribu akcentēt, ka Andris orķestrim raksta ļoti meistarīgi.
Nebūt nav tā, ka jebkuru mūsdienu mūziku orķestris uzņemtu ar lielu prieku.
Manuprāt, mūzikai ir jābūt rakstītai mūziķiem draudzīgā veidā, citiem vārdiem – meistarīgi," uzskata Šišons.
"Otrkārt, Andrim ir ļoti bagāta iztēle. Viņš ir ļoti atklāts, atvērts, zinātkārs mūziķis, tāpēc mūsu sadarbība risinās ļoti pozitīvā gaisotnē – nerunājam daudz, taču tāpat viss ir skaidrs. "Langsam" pirmaskaņojums Zārbrikenē tika uzņemts ar ļoti lielu atsaucību gan no publikas puses, gan orķestra mūziķiem."
Nav ieradies brāļoties, bet gan strādāt
Pie Grankanārijas simfoniskā orķestra mākslinieciskās vadības pults Šišons ir jau astoņus mēnešus. Orķestrim te ir arī sava lieliska zāle. “Zārbrikenes orķestrim tādas nebija. Arī Latvijas orķestrim ir sava zāle, bet tā ir daudz par mazu repertuāram, ko spēlē orķestris. Īsi sakot – mūzika, ko spēlē orķestris, ir daudz lielāka par zāli... Tiklīdz zāle ir piemērota, orķestris un mūziķi labāk jūtas. Grankanārijā ir viss nepieciešamais, lai varētu īstenot savas ieceres. Protams, ir problēmas, kas jārisina, bet... Vienmēr esmu pieredzējis lūk, ko: tiklīdz esmu kļuvis par galveno diriģentu, gaisotne orķestrī mainās. Un jau šo astoņu mēnešu laikā varu sacīt, ka tas ir gluži cits orķestris.
Kā es vienmēr saku – neesmu ieradies brāļoties ar mūziķiem, bet gan strādāt – neesmu nejauks, bet ļoti tiešs, jo vēlos paveikt iecerēto.
Šī iemesla dēļ arī ierados strādāt ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, jo man ir nepieciešama radoša gaisotne, kurā notiek attīstība. Esmu priecīgs būt Latvijā – te jūtos kā mājās, un enerģija, kas piemīt Latvijas orķestrim, tiešām ir īpaša, ko novēlētu arī daudziem citiem orķestriem.”
Šišons teic, ka Grankanārijas orķestrī muzicē 50% spāņu tautības mūziķu, bet 50% – no dažādām citām zemēm. "Tikai no Baltijas vēl nav neviena. Pagaidām. Taču dažus jau esmu noskatījis, mēģināšu aizvilināt," sazvērnieciski saka Šišons un atklāj, ka lieliska sadarbība jau risinājusies ar vijolniekiem Martu Spārniņu un Sandi Šteinbergu, kuri esot lieliski vieskoncertmeistari.
Nāktones plāni
Vēl šajā vasarā Šišonu redzēsim festivālā "Sensus", kurā viņš būs ar kopā ar Marinu Rebeku, Gala koncertā Dzintaru koncertzālē, kur savukārt maestro uzstāsies kopā ar dzīvesbiedri Elīnu Garanču, Olgu Peretjatko un Dmitriju Popovu. Vēl Parīzē viņs diriģēs "Traviatu" un dosies uz Metropoles operteātri Ņujorkā, tomēr lielākā uzmanība tiks veltīta Grankanārijai.
Arī LNSO ziemas koncertsezonas noslēguma koncerts nenesīs mūziķiem ilgstošu atvaļinājumu. LNSO direktore Indra Lūkina stāsta, ka 5. jūlijā orķestris kopā ar citiem orķestriem piedalīsies Dziesmu svētkos, bet 11. augustā Likteņdārza jubilejas koncertā, kur notiks atkalsastapšanās ar Vestardu Šimkus, kurš īpaši šim notikumam raksta jaunu darbu, kurā pats būs solists.
Vasaras noslēgumā – tradicionālais festivāls "LNSO Vasarnīca", kas šogad notiks Latgales vēstniecībā "Gors", nevis Cēsīs.
"Kāpēc tā? Atbilde ir vienkārša – vēlamies doties pie saviem klausītājiem dažādās vietās, kur var kvalitatīvi atskaņot mūziku," atzīmē Lūkina.
