Diena sākusies

Auce šodien svin Čellu svētkus! Studijā čelliste Guna Šnē

Diena sākusies

Vijolniece Elīna Bukša. Stāsti par Indiju un ne tikai par to

"Gewandhaus" direktors Andreass Šulcs: Andrim Nelsonam ir milzīgs potenciāls!

Diriģenta Nelsona jaunā orķestra direktors: Tieši viņu gribējām redzēt pie mums!

Svētdien, 11. martā, plkst. 21.05 Latvijas Radio "Klasika" piedāvā jau otro tiešraidi no Leipcigas: ar īpašu galā koncertu "Gewandhaus" orķestris atzīmēs 275. dzimšanas dienu, un pie diriģenta pults būs Andris Nelsons. Tas ir jau otrais Nelsona inaugurācijas koncerts jaunajā amatā. Kāpēc šis pasaulslavenais orķestris par savu 21. kapelmeistaru izvēlējies tieši Nelsonu un kas no viņa tiek gaidīts, par to Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode izvaicā "Gewandhaus" direktoru Andreasu Šulcu.

Gunda Vaivode: Kuram ienāca prātā uzaicināt Andri Nelsonu par galveno diriģentu?

Andreass Šulcs: Andra priekšgājējs Rikardo Šaijī 2016. gadā pirms termiņa beigām pabeidza savus pienākumus. Kopā ar orķestra valdi un birģermeistaru prātojām, kurš varētu būt sekotājs. Leipcigas orķestri vienmēr vadījušas lielas personības, tāpēc valde izveidoja nelielu sarakstu ar diriģentiem, kurus orķestris labprāt iedomātos par savu kapelmeistaru. Tad orķestra valde devās pie mūziķiem to pārrunāt. Tās nav vēlēšanas, bet sarunas, kurās tiek spriests gan par katra darba stilu, vecumu, kādu aģentūru viņš pārstāv, vai ir kāds mediju līgums, kādu repertuāru diriģents pārzina – par visiem faktoriem tiek nopietni diskutēts un lūkots, vai šis kandidāts orķestrim derēs.

Šīs sarunas orķestris tur noslēpumā, bet rezultātā pārstāvji atnāca pie manis un teica, ka saraksta favorīts ir Andris Nelsons. Man šī ideja šķita lieliska, jo pats domāju līdzīgi.

Pēc tam orķestra valde oficiāli devās pie Andra ar jautājumu, vai viņš vēlētos pieņemt galvenā diriģenta amatu. Mums par lielu prieku viņš piekrita.

Tas bija vēl pirms "Berlīnes filharmoniķu" vēlēšanām.

– Jā, Vācijā jau visi preses izdevumi rakstīja, ka Andris kļūs par "Berlīnes filharmoniķu" šefu, bet mēs pavisam šaurā lokā zinājām, ka tā tas nebūs. Tiklīdz dabūjām viņa piekrišanu, runājām ar Bostonas kolēģiem un Andra menedžmentu, kad viņš varētu darbu uzsākt. Izveidojām arī aliansi ar Bostonas orķestri, lai kopdarbs būtu daudzveidīgs. Kad tas bija fiksēts, nekavējoties iesaistījās arī Leipcigas mērs, un pēc dažiem mēnešiem arī pilsētas rāte nobalsoja par Andri Nelsonu kā galveno diriģentu. Tā bija kompleksa notikumu ķēde, un mēs esam ļoti priecīgi, ka Andris Nelsons ir šeit.

Andri Nelsonu sveic Leipcigas mērs jeb oberbirģermeistars Burkhards Jungs

Tradīcija un jaunā mūzika – tās ir divas svarīgākās jomas jūsu repertuārā. Un šobrīd, šķiet, jums ir pat savs rezidences komponists Jērgs Vidmanis?

– Līdz šim mums nav bijis sava rezidences komponista, un Andrim bija svarīgi šādu titulu ieviest, pirmajā sezonā to uzticot komponistam un klarnetistam, ko viņš augstu vērtē – Jērgam Vidmanim. Vidmanis ar prieku atsaucās, un šogad mēs piedzīvosim divus viņa orķestra darbu pirmatskaņojumus, muzicēšanu kā solistam un kameransamblī. Šo rezidences komponista titulu piešķirsim uz diviem gadiem. Bet pa starpu būs vēl citi laikmetīgās mūzikas pasūtījumi, ko veicam kopā ar Bostonas simfonisko orķestri.

Jubilejā – monēta, festivāls, izstāde, koncerti

Jums šobrīd ir divi lieli notikumi – Andra Nelsona inaugurācija un "Gewandhaus" orķestra 275. jubileja. Kā to svinēsit?

– Protams, būtu jau jauki svinēt cauru sezonu, bet mēs vēlējāmies ielūgt daudzus viesus no pasaules, un viņi taču nevar atbraukt uz Leipcigu katru otro trešo nedēļu. Nolēmām visu sakoncentrēt. Sākām ar nelielu atskatu par godu kādreizējam diriģentam Herbertam Blomštedam, kuram pirms trim nedēļām atzīmējām 90. dzimšanas dienu. Kopā ar viņu devāmies Eiropas un Āzijas tūrē, kur atskaņojām tikai tos darbus, ko savulaik orķestris ir pirmatskaņojis.

11. martā, kad svinēsim orķestra jubileju, būs atskats uz Bruknera Septīto, bet Andrim bija svarīgi palūkoties nākotnē ar Vidmaņa jaundarbu.

Klausītāju labad negribējām aprobežoties tikai ar vienu iesvētību koncertu, bet paturēt Andri mazliet ilgāk, tāpēc izveidojām četru nedēļu festivālu, lai visi abonementu īpašnieki un publika no visas pasaules varētu viņu dzirdēt. Bet ir vēl daudz dažādu pasākumu: "Gewandhaus" foajē redzama apjomīga izstāde, grāmatu mesē martā tiks atvērta grāmata par orķestra vēsturi, ar diviem vieskoncertiem Leipcigā uzstāsies mūsu draugi ''Berlīnes filharmoniķi'' un "Vīnes filharmoniķi" – ļoti bagātīga dzimšanas dienas programma.

Jums ir arī īpaša jubilejas monēta jeb dālderis!

– Jā, mēs priecājamies, ka Vācijas Finanšu ministrija laidusi klajā īpašu 20 eiro monētu, kura tika izvēlēta mākslinieciskā konkursā, vācu pasts laidīs apgrozībā īpašu pastmarku, un arī "Leipcigas Tautas Avīze" izdos pastmarku, tā kā jūtamies bagātīgi apdāvināti.

"Gewandhaus" īpašā jubilejas monēta

Cik koncertu gadā spēlējat?

– Sezonas garumā apmēram 70: no tiem 48 ir abonementkoncerti, tad īpašie notikumi – kā sezonas atklāšana vai Bēthovena Devītā katrā gadumijā, veltījumu koncerts Leipcigas bērniem un citi.

Mūziķus dalāt ar opernamu?

– Jā, Leipcigas orķestrim jau kopš 1840. gada paralēli jāapkalpo trīs spēles vietas. Tāds uzdevums nav nevienam citam orķestrim pasaulē. Mēs esam "Gewandhaus" orķestris, Leipcigas operas orķestris un Toma baznīcas kamerorķestris, kas katru nedēļas nogali kopā ar Toma baznīcas kori atskaņo Baha kantātes. Kopā tie ir 185 mūziķi, kas spēlē koncertus, operu un baznīcas mūziku.

Dažus no mūziķiem aizdodat Bostonas simfoniķiem, lai spēlētu popu, dažus pieņemat no viņiem, lai atskaņotu Bahu.

– Arī tā bija Andra ideja, ka mēs esam nodibinājuši draudzīgas attiecības ar viņa otru ģimeni – Bostonas simfonisko orķestri. Kopīgi pasūtām ne tikai jaundarbus, bet organizējam Bostonas nedēļu Leipcigā un Leipcigas nedēļu Bostonā, iepazīstinot publiku ar otras pilsētas tradīciju. Pa diviem mūziķiem no katra trīs mēnešus hospitēs otrā orķestrī. 3. oktobrī pie mums brauks abi bostonieši, kas ir patīkami satraukti tieši par to daudzveidību, kas viņus sagaida Leipcigas trīs orķestros. Savukārt mūsējie iepazīs Bostonas poporķestra tradīciju, filmu mūziku, Bernsteina un Gēršvina darbus.

Mārketinga triki

Kad skatos uz jūsu koncertu plakātiem, tad tās ir pavisam normālas programmas: simfonija, koncerts, vēl kāds skaņdarbs. Nav nekādu poētisku vai intriģējošu nosaukumu. Publikas piesaistīšanai nevajag mārketinga trikus?

– Protams, ir svarīgi publiku sajūsmināt. Bet būtībā sajūsma jārada ar pašas mūzikas līdzekļiem – ar labiem koncertiem, māksliniecisku un muzikālu kvalitāti. Pie mums tas strādā. Mārketingam ir atbalsta funkcija rūpes par to, lai publika var viegli nokļūt līdz koncertam, ērti novietot auto, paēst vakariņas, noklausīties pirmskoncerta ievadu, starpbrīdī atspirdzināties – tā ir piedāvājumu pakete. Koncertu reklamēšanai afišās šodien vairs nav tādas nozīmes.

Tomēr ir viens liels plakāts uz koncertzāles stikla sienas ar Andri Nelsonu.

– Jā, tas ir kas īpašs, tomēr vairāk reklamējamies internetā, sociālajos tīklos. Mums nav arī īpašu tēmu sezonai, piemēram “Prieks” vai “Gaisma”. Toties mums 70 koncertu programmās ir liela daudzveidība, kas iezīmē vienīgi atsevišķus smaguma punktus. Nākamsezon fokusēsimies uz trim lietām – Andris Nelsons diriģēs Mendelsonu un Šūmani, Alans Gilberts fokusēsies uz Bohēmiju un būs vēl.

Nelsonam  milzīgs potenciāls 

Katrs diriģents orķestra dzīvē atstāj savas pēdas. Kā jūs iztēlojaties Andra ceļu pēc trim, pieciem gadiem – tas būs spirālveidīgs vai taisns?

– Domāju, ka Andra ceļš savā ziņā būs ļoti taisns, ko ietekmēs viņa mākslinieciskais stils – atklāts, autentisks, uz zemes stāvošs, familiārs.

Andrim apkārt nepieciešama ģimene, telpa, kur justies labi, kurā viņš ir arī aprūpēts, lai sevi visu ziedotu idejām un radoši muzicētu, lai būtu ar orķestri acu augstuma kontaktā.

Viņam patīk gan simfoniskais, gan operrepertuārs. Redzēsim, kur karjera attīstīsies, esot divu orķestru vadītājam, bet viņā vēl ir milzīgs potenciāls, Andris ir vēl jauns – šoruden būs tikai četrdesmit. Viņam ir tik daudz ideju ko darīt, par ko sajūsmināties!

Uz cik ilgu laiku Andrim ir līgums?

– Uz pieciem gadiem. Tā ir Leipcigas tradīcija visiem mākslinieciskajiem vadītājiem gan orķestrī, operā, Toma baznīcā. Tas ir pietiekams laiks, lai varētu strādāt, bet pēc trim gadiem jau mums būs jāvienojas par iespējamo pagarinājumu, lai varētu labi saplānot programmas.

Paldies, Šulca kungs, par sarunu! Lai skaista orķestra jubileja, un gaidīsim jūs oktobrī Rīgā!

– Priecājos, ka brauksim ar diviem koncertiem uz Rīgu un ar vienu uz Liepāju. Tā bija Andra lielā vēlēšanās – muzicēt ar savu jauno orķestri dzimtenē tieši Latvijas simtgadē. Prieks, ka viss īstenojies!

*

Atgādināsim, ka 13. un 14. oktobrī Andrim Nelsonam un "Gewandhaus" orķestrim aplaudēsim Latvijas Nacionālajā operā un baletā, savukārt 16. oktobrī - Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Koncerti iekļausies Latvijas valsts simtgades koncertcikla "Dzimuši Latvijā" ietvaros, un tajos piedalīsies arī starptautiski atzītais soprāns Kristīne Opolais (13. oktobra koncertā LNOB un 16. oktobra koncertā "Lielajā dzintarā") un trompetists Hokans Hardenbergs (14. oktobra koncertā LNOB).

Savukārt 22. februāra vakara Nelsona pirmo inaugurācijas koncertu, viņam kļūstot par Leipcigas "Gewandhaus" simfoniskā orķestra galveno kapelmeistaru, var noklausīties te: 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti