20 gadus jaunais mūziķis atklāj, ka sākotnēji centies atdarināt ārzemju izpildītājus, piemēram, Skream, Datsik un citus „dubstep” pionierus, taču ar laiku sapratis, ka tā nekas neies uz priekšu, tādēļ nolēmis sākt veidot savu skanējumu.
"Cenšos maksimāli maz „samplot” melodijas, jo uzskatu, ka paša iespēlētā melodija un ierakstītie dzīvie instrumenti piešķir mūzikai savu dzīvību, taču „sampli” un mazie „adlibi” tikai papildina skaņdarbu un ir lieliski dzirdēt līdz galam atstrādātu gala produktu, kad viss ir aizpildīts, kad nav nekādu caurumu dziesmā," par radošo procesu Alberts Jansons stāsta. „Ļoti lielu lomu manā mūzikā spēlē emocionālais stāvoklis konkrētajā brīdi, nav svarīgi - vai es būtu laimīgs, vai neapmierināts, beigu beigās tā dziesma skanēs tā, kāds man ir bijis noskaņojums, kad rakstīju to.”
