Kultūra

«Klūgu mūks» - daudzslāņains romāns un izrāde

Kultūra

Aktīvi turpinās Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurācija

Latvijas Radio koris aicina uz koncertu "Lotosa zieds"

«Dievs ir gan Rietumos, gan Austrumos» - Latvijas Radio kora koncerta vadmotīvs

„Dievs ir gan Rietumos, gan Austrumos” – tā kādā savā dzejolī uzsvēris slavenais vācu dzejnieks Gēte. Šī atziņa būs galvenais vadmotīvs Latvijas Radio kora koncertā „Lotosa zieds”, kas notiks rītvakar Rīgas Svētā Pētera baznīcā un kurā skanēs gan Rietumu, gan Austrumu tradīcijās sakņota sakrālā mūzika. Vācu romantiķa Roberta Šūmaņa kompozīcijas veidos dialogu ar japāņu komponista Tošio Hosokavas opusiem; brita Džonatana Hārvija veikums saspēlēsies ar ķīnieša Guo Vendzjina skaņu rakstu.

„Šajā vietā bišķītiņ pamainiet raksturu! Ar tādu baigo entuziasmu!” - koncerta mēģinājumā  diriģents Kaspars Putniņš slīpē Džonatana Hārvija skaņdarbu „Tukšuma formas”, mudinot dziedātājus iekosties vārdos tā, lai tie izduras cauri faktūrai.

Šis Hārvija opuss Latvijā tiek iestudēts pirmo reizi, un tajā interesantā un ļoti meistarīgā veidā apvienotas gan Rietumu, gan Austrumu kultūru reliģiskās iezīmes.

Pirms pieciem gadiem mūžībā aizgājušais britu komponists Džonatans Hārvijs nekad nepārrāva savas no bērnības ciešās saites ar anglikāņu baznīcu, tai pašā laikā mūža otrajā pusē viņš bija praktizējošs budists.

Šīs divas šķautnes arī atspoguļojas viņa mūzikā, stāsta diriģents un liels šī komponista daiļrades cienītājs Kaspars Putniņš: „Šis konkrētais darbs „Tukšuma formas” ir ar ļoti spēcīgu budisma ievirzi, tajā pašā laikā bez klasiskajiem sūtru tekstiem tur ir izmantots arī Kamingsa dzejolis. Šis ir diezgan tipisks Hārvija darbs, jo tur visos elementos ir jaušama viņa fantastiskā meistarība un brīvība, kā viņš rīkojas ar skaņu un cik intensīvus un skaistus uzslāņojumus un krāsas viņš no tā ir spējīgs izdabūt ārā, ja tā var izteikties."

Rietumu un Austrumu pasaules skaists dialogs būs visa koncerta programma, kam dots nosaukums „Lotosa zieds”.

Šis nosaukums īpaši apvieno divus vācu dižgarus – Heinrihu Heini un Robertu Šūmani ar mūsdienu japāņu komponistu Tošio Hosokavu.

Heine savulaik sarakstīja dzejoli „Lotosa zieds”, no tā mūzikai iedvesmojās Roberts Šūmanis, bet Šūmaņa mūzika par etalonu kļuva japāņu komponistam Hosokavam, kurš radīja savu „Lotosa ziedu”, izceļot tajā budisma šķautni. Kaspars Putniņš pieļauj, ka visdrīzāk jau Heinem pirms 200 gadiem arī tā nebija sveša:

„Šinī dzejolī Heine runā par neiespējamām mīlas attiecībām starp Lotosa ziedu un Mēnesi. Pēc savas krāsas un rakstura ļoti tipisks 19.gadsimta vācu romantisma darbs, bet, protams, abi šie simboli ir ļoti svarīgi budismā. Un es vienkārši neticu, ka Heine to savā laikā nezināja, es domāju, ka šis dzejolis tieši tādā veidā ir apzināti radīts. Un tad tas Heines-Šūmaņa-Hosokavas attiecībās ar Lotosa ziedu ir tā iedvesma un centrālā ass šai programmai."

Ar Roberta Šūmaņa, Tošio Hosokavas un Džonatana Hārvija kompozīcijām programmā sasauksies vēl viens austrumnieks – ķīniešu komponists Guo Vendzjins, pārstāvēts ar opusu „Zemes un debesu atbalsis”, kas būs koncerta visintensīvākais un eksotiskākais skaņdarbs, un, kā atzīst kora mākslinieks Pēteris Vaickovskis, arī dziedātājiem visgrūtāk pieradināmais.

Rietumu un Austrumu pasaules dialogs varbūt tā ir pat pati svarīgākā lieta pasaulē – uzskata Kaspars Putniņš, un viņa veidotā programma ir viens no šī dialoga veidiem.

Kaspars Putniņš: „Svarīgas ir tās prasmes un vēlme vienam otru saprast, un patiesībā mūsu laikmets ir pirmais, kad tas tā pa īstam vispār ir iespējams. Man liekas, ka tā ir tāda lieta, ko mēs ne līdz galam novērtējam pašreiz."

Latvijas Radio kora sakrālo dziedājumu koncerts „Lotosa zieds” Kaspara Putniņa vadībā notiks ceturtdien, 14.septembrī, Rīgas Svētā Pētera baznīcā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti