Dārgakmens ir minerāls vai iezis, kas pēc apstrādes – pulēšanas un slīpēšanas - var tikt izmantots kā greznumlieta. Cilvēki tiem piedēvē gan īpašu vērtību, gan maģiskas īpašības un sevišķu valdzinājumu, kas var gan dziedēt, gan pazudināt. Tie iedvesmojuši juvelierus, rakstniekus, kinematogrāfistus un mūziķus. Diemžēl Latvija nav īpaši bagāta ar šiem vai citiem vērtīgajiem minerāliem.
"Mums ir granāti, kas ir ļoti maziņi. Iežos var dažreiz atrast 2-3 cm lielus. Un kliedņos var dažreiz atrast sīkus granāta graudiņus, kas ir smilšu lielumā, ne vairāk par vienu milimetru. Tos, protams, kā dārgakmeņus mēs nevaram izmantot," stāsta Dabas muzeja speciāliste, mineraloģe Sanita Lielbārde.
Bet Latvijas galvenais rotakmens, ko agrāk dēvēja par pusdārgakmeņiem, protams, ir dzintars. Tuvākās īsto dārgakmeņu atradnes ir Somijā, kur iegūst zaļos granātus.
Milzīgā informācija, ko sevī ietver dārgakmeņi, iedvesmojusi komponisti Madaru Pētersoni radīt jaundarbu piecās daļās, kura pirmatskaņojums "Sinfonietta Rīga" stīgu kvarteta izpildījumā notika tieši starp zaigojošajiem minerāliem. Vai šīs būtu dārgakmeņu skaņas?
"Atkarīgs no iztēles, no skaņas iztēles," atbild komponiste. Bet sajūtu ziņā es noteikti es esmu ielikusi kaut ko par to, kā, manuprāt, skan dārgakmens. Un tas, kā to interpretē klausītājs, ir viņa ziņā, protams.""
Dabas akadēmija, ko varētu dēvēt arī par ziemas mazo dabas koncertzāli, pērn ieguvusi Latvijas muzeju balvu, un nākamajā pasākumā 20.aprīlī aicina ieklausīties “Gliemežu klusumā”.
"Mums šķiet, ka gliemežiem nav nekādas skaņas, viņi nerada nekādas skaņas, bet tā patiesībā nemaz nav. Un tad gliemežu speciālisti, malakologi, mūs ievedīs šajā noslēpumainajā gliemežu klusuma vai patiesībā skaņu pasaulē," atklāj Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
