Rīta Panorāma

Skype intervija ar Ingmāru Pūķi

Rīta Panorāma

Skype intervija ar Kasparu Rožkalnu

Skype intervija ar Guntaru Raču

Covid-19 krīzes radīto problēmu risināšanai dibināta «Pašnodarbināto mūziķu biedrība»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pandēmijas dēļ radītā dīkstāve un plašie ierobežojumi būtiski ietekmējuši mūzikas un izklaides industriju. Mūziķiem atcelti faktiski visi koncerti un uzstāšanās iespējas, un daudzi arī palikuši bez iztikas līdzekļiem. Lai publiskajā telpā skaļāk pieteiktu šo problēmu un palīdzētu novērst trūkumus, kas skar pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, nodokļus un sociālās garantijas, aprīļa beigās dibināta “Pašnodarbināto mūziķu biedrība”.

Biedrības dibināšanas iniciatori ir Latvijā pazīstami mūziķi – Aivars Hermanis, Guntars Račs, Jānis Lūsēns, Mārcis Auziņš, Ralfs Eilands, Kaspars Zemītis, Evilena Protektore, Raimonds Macats un Valdis Skujiņš.

Viens no biedrības pārstāvjiem, mūziķis un dzejnieks Guntars Račs jau pirms laika skarbi izteicās par tiem, kas jūsminās par “radošajām iespējām”, ko paverot šis laiks. LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Račs uzsvēra, ka arī šobrīd situācija nozarē neesot mainījusies.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Račs skaidroja: “Situācija īpaši nav mainījusies un arī tik ātri nemainīsies.

Tas ir arī tas vēstījums, ko es gribētu teikt visiem saviem amata brāļiem, kas vēl cer, ka tuvākajā laikā varētu atsākt koncertēt – nebūsim naivi, tas nenotiks tik ātri. Esiet gatavi ilgstošai dīkstāvei un meklējiet iespējas iztikt arī kaut kā savādāk.”

Lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātie un brīvmākslinieki tiktu sadzirdēti, dibināta “Pašnodarbināto mūziķu biedrība”. Tās biedri centīsies apkopot idejas un “dosies runāt vienā balsī ar atbildīgajām personām valdībā un ministrijās – tieši arī Kultūras ministrijā,” skaidroja Račs, atzīmējot, ka, piemēram, pasākumu organizētāji un producenti jau ir apvienojušies, taču mūziķiem šādas apvienības līdz šim nav bijis.

Račs arī norādīja, ka biedrība primāri vairs netiek runāts par pabalstu nodrošināšanu mūziķiem: “Jo ir skaidrs, ka – vienalga, vai mūziķis saņem 180 [eiro] vai diemžēl arī 700 [eiro], – ja tev ģimenē ir trīs vai četri bērni, tas nebūs risinājums.

Nav saruna šobrīd vairs par pabalstiem. Šobrīd ir saruna par to, kā dzīvot tālāk, kā pieņemt spēles noteikumus, kādi šobrīd ir, un turpināt darboties savā sfērā.

Saeima nesen noraidīja iespēju rīkot "autokoncertus", lai gan mēs zinām, ka tādi notiek gan Lietuvā un Vācijā, gan citur pasaulē, kas vismaz ir kaut kāda virzība. Noteikti pastāv vēl daudzas citas iespējas, kā turpināt savu arodu, protams, atrodot arī kaut kādas citas blakus nodarbošanās un iespēju pelnīt kaut vai kā dārzniekam vai zivju konservu rūpnīcā. Neatkarīgi no tā taču muzikants vienmēr ir muzikants.”

“Pašnodarbināto mūziķu biedrības” pirmais uzdevums ir apzināt līdzīgi domājošos un iegūt vismaz 50 biedrus, kas nodrošinās, ka tā var pretendēt uz radošās biedrības statusu, stāstīja Račs. Tikmēr pats galvenais biedrības uzdevums ir “reāli strādāt ar atbildīgajām institūcijām, lai mēs varam pastāstīt, ko mēs varam darīt, kā mēs varam darīt un kā mēs varam jau domāt par to, kā mēs koncertēsim pēc gada, jo nebūs tā, kā ir šobrīd, – mums paliks ierobežojumi koncertos ļoti ilgstoši, es domāju, gadu, varbūt pat ilgāk. Nebūs tā, ka pēc pusgada mēs koncertēsim divtūkstošvietīgā zālē.”

Biedrības dibināšanas mērķi un uzdevumi ir:

  • apvienot Latvijas pašnodarbinātos mūziķus (mūziķi, kuri māksliniecisko un saimniecisko darbību veic privāti - neatkarīgi no valsts vai pašvaldību finansējuma);
  • veidot un uzturēt kontaktus, apmainīties ar informāciju un pieredzi ar radniecīgām profesionālajām organizācijām Latvijā un ārpus tās;
  • iegūt un apkopot informāciju un pieredzi par ārvalstu normatīvo regulējumu, kas nosaka pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, nodokļus un sociālās garantijas;
  • identificēt trūkumus un nepilnības Latvijas pašnodarbinātajiem mūziķiem pieejamo nodokļu režīmu un sociālo garantiju tiesiskajā regulējumā;
  • piedalīties politikas plānošanas dokumentu un normatīvo tiesību aktu, kas skar Latvijas pašnodarbināto mūziķu tiesības un pienākumus, izstrādes un pieņemšanas procesā;
  • sniegt konsultācijas ar nozari saistītos juridiskos un ekonomiskos jautājumos;
  • likumā noteiktos gadījumos un kārtībā pārstāvēt biedrības biedru intereses valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, ja lietas iznākums var radīt precedentu, kas var būtiski skart vairāku vai daudzu Latvijas pašnodarbināto mūziķu tiesības vai pienākumus;
  • publiski paust biedrības viedokli par tās kompetencē esošiem jautājumiem, organizē diskusijas, seminārus, izglītojošus un publiskus pasākumus.

Biedrības valde darbosies bez atlīdzības.

Biedrībā var iestāties jebkura rīcībspējīga fiziska persona – pašnodarbināts mūziķis, kura ienākumu būtisku daļu veido mūzikā balstītas darbības: mūzikas izpildīšana, sacerēšana, aranžēšana, mūzikā balstīta pedagoģiskā darbība, konsultācijas un citas, iesniedzot noteiktas formas rakstisku pieteikumu un viena Biedrības biedra rekomendāciju.

Biedrības mērķus ir plānots realizēt ciešā sadarbībā ar jau esošajām radniecīgajām profesionālajām organizācijām: AKKA/LAA, LaMPA LaIPA, Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas Eksports, LaPPA.

Papildu informācija pieejama biedrības mājaslapā.

KONTEKSTS: 

Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā līdz 9. jūnijam noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti