Šis zaudējums Latvijas kormūzikai, Dziesmu svētku kustībai un mūsu kultūrai ir liels un nenovērtējams. Tomēr skumjas ir arī gaišas – jo ilggadējais Dziesmu svētku virsdiriģents, skolotājs un komponists, maestro Edgars Račevskis nodzīvojis varenu un piepildītu mūžu.
Smaidīgs, atbalstošs, vienmēr ļoti enerģisks un ideju pārpilns. Maestro Edgars Račevskis iedvesmoja cilvēkus sev apkārt. "Maestro bija ļoti patīkams sarunu biedrs, viņš nekad nestādīja sevi augstāk par citiem, ar viņu vienmēr bija interesanti aprunāties, viņš bija tāds neredzams ideju ģenerators visu laiku – neskatoties uz to, ka neatradās epicentrā, ne tik redzami darbojās. Bet, pie viņa aizbraucot, vienmēr bija tāda ļoti radoša darbīga atmosfēra," atmiņās dalās Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns.
Kordiriģents, pedagogs un komponists Edgars Račevskis visspilgtāk atmiņā paliks kā emocionāls un enerģisks vīrs, kura žestiem, acīm un rokām sekojoši tūkstošiem dziedātāju un mūziķu. Račevskis strādājis par diriģentu Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", bijis Latvijas Nacionālās operas kora galvenais kormeistars un ilggadējs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs. Maestro dibinājis un vadījis vīru kori "Gaudeamus" un jaukto kori "Sonore", kā arī Rīgas Latviešu biedrības nama vīru kori. Maestro svarīgs bija kormūziku mīlošs dziedātājs. Kā viņš pats atzīmēja pērnā gada nogalē: "Aizrauj cilvēki, cilvēki ar savu dvēseli, savu attieksmi pret kora mākslu, mūziku, pret kopā būšanu. Tā ir dzīve dzīvā mūzikā un tā, protams, piesaista, un tā ir ļoti aizraujoša, interesanta, patīkama, un gribas tanī piedalīties arī pašam."
Visu radošo mūžu Edgars Račevskis skolojis jaunos diriģentus, no kuriem daudzi sekojuši savam pedagogam un kļuvuši par Dziesmu svētku virsdiriģentiem.
"Cilvēcības pilns, omulīgs, bet reizē arī ļoti prasīgs un mūzikai visu atdodošs gan skolotājs, gan diriģents," tā maestro raksturo diriģente Aira Birziņa.
Savukārt diriģents Mārtiņš Ozoliņš par maestro saka:
"Skolotājs ar lielo burtu. Domubiedrs, cilvēks, kas spēj iedvesmot, personība, kas vēl ilgi paliks mūsu prātos un atmiņās."
Diriģentam Edgaram Vītolam maestro bija tā laime iepazīt vēl bērnībā, nemaz nenojaušot, kas ir jokus mīlošais vecāku draugs: "Toreiz es viņu iepazinu kā atvērtu, sirsnīgu, ārkārtīgi atsaucīgu kungu, un tikai vēlāk, tikai vidusskolā un kad jau sāku mācīties, studiju laikos es sapratu, kas man ir bijusi par laimi."
Edgars Vītols saka – no maestro varēja daudz mācīties, jo viņa rokās koris vienmēr skanēja ļoti īpaši. Viņam spilgtā atmiņā kāds vienkāršs gadījums pirms daudziem gadiem: "Man ar Mūzikas akadēmijas kori bija iespēja diriģēt jau kā akadēmijas docētājam, un viņš tik ļoti tēvišķi, atsaucīgi pienāk klāt, uzliek roku uz pleca – "labi, puis, labi, šitas tev labi sanāk."
Vairāk nekā 50 gadus Mežaparka Lielajā estrādē Račevskis kā virsdiriģents stājies tūkstošiem dziedātāju priekšā. "Manās atmiņās Edgars Račevskis būs virsdiriģents ar vislielākajiem burtiem. Jo viņa prasīgums, viņa cīņa par katru detaļu kopmēģinājumos, tā bija neremdināma," stāsta Aira Birziņa."
Pirmo reizi pie Dziesmu svētku virsdiriģenta pults Edgars Račevskis stājās 1970. gadā. Latvijas simtgades Dziesmu svētki pirms četriem gadiem bija viņa divpadsmitie. Tajos viņš diriģēja – kā pats izteicies – savu firmas gabalu "Mūžu mūžos būs dziesma", kā arī Lūcijas Garūtas lūgšanu "Mūsu Tēvs debesīs". Šī kordziesma, kas visus padomju gadus bija aizliegta, Edgaram Račevskim bija ļoti īpaša. Viņš to diriģēja arī 1990. gada svētkos, pirmajos pēc neatkarības atjaunošanas, kad Latvijā bija ieradušies arī trimdas kori.
"Lūcijas Garūtas Tēvreize ir tāds dziļi apgarots lidojums, kaut kas tāds pārpasaulīgs, un tas noteikti atmiņā būs visu mūžu," atzīmē Mārtiņš Klišāns.
"Tās gaviles un tās fantastiskās stāvovācijas, kas tika veltītas Račevskim, es domāju, viņš gan tās bija pelnījis, gan arī tāds zīmīgs brīdis, jo tagad viņš diriģēs debesu kori un pie lielā dziesmu svētku kopkora mums paliks šīs īpašais mirklis ar Garūtas Tēvreizi," teic Edgars Vītols.
Vairāk nekā 30 pēdējos gadus maestro aktīvi pievērsās kompozīcijai. Tapušas skaistas partitūras korim un solo dziesmu projekti. "Cilvēks, kas radīja mūziku, kas dzīvoja mūzikā un kam dzīves piepildījums bija mūzika. Un, es domāju, ka to izjuta ikkatrs, kas ar viņu strādāja kopā," teic Mārtiņš Ozoliņš. "Neatkarīgi no tā, vai tu dziedi viņa korī vai stāvi uz Lielās estrādes, vai tu vēro no malas. Tas bija cilvēks, kura parādīšanās bija notikums.
Cilvēks, kas nesa gaismu un kura mīļākais teiciens bija "Lai top!"."
