Ciklā «Brīvdienu mūzika» uzstāsies šarmantā operdziedātāja Elīna Šimkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 7 mēnešiem.

Svētdien, 24. februārī, plkst. 14.00 ciklā “Brīvdienu mūzika” notiks tikšanās ar klausītāju iemīļoto operdziedātāju Elīnu Šimkus un pianisti Ēriku Milleri, kuru izpildījumā baudīsim opermūzikas ārijas, dziesmas un senās mūzikas skaņdarbus, informēja Dzintaru koncertzāles pārstāvji.

Elīna Šimkus ir eleganta, sievišķīga dziedātāja, kuras izteiksmīgā un dzidrā balss valdzina melodiskos skaņu vijumos. Viņa ir viena no pieprasītākajām dziedātājām Latvijā, kura īpaši spoži sevi apliecinājusi kā Volfganga Amadeja Mocarta un baroka mūzikas izpildītāja. Izteiksmīga aktrise, kura spēj iedzīvināt gan operas tēlu likteņus, gan aizkustināt ar liriskām kamermūzikas lappusēm un sajūsmināt ar solo partijām vokāli simfoniskos skaņdarbos.

Koncerts būs kā retrospekcija par E. Šimkus tapšanas ceļu mūzikā un dziedāšanas mākslā. Meitene no Neretas ar milzīgām darbaspējām 15 gadu vecumā iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas skolā Rīgā, lai pulētu Dieva doto dāvanu – balsi. Pēc tam studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Norvēģijas Mūzikas akadēmijā, kur E. Šimkus ieguva maģistra grādu atskaņotājmākslā ar specializāciju V. A. Mocarta lirisko soprānu repertuārā. Uzsākot jau profesionālās dziedātājas gaitas, kā viessoliste E. Šimkus uzstājusies operteātros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Francijā, Polijā un Krievijā.

Dziedātājas vokālā meistarība un artistiskums īpaši uzplaukst V. A. Mocarta mūzikā – koncertā E. Šimkus iemiesosies viltīgajā Despīnā no operas “Tā dara visas” un šarmantajā Suzannā no operas “Figaro kāzas”, kā arī pasaku meistara Nikolaja Rimska- Korsakova uzburtajā Sniegbaltītes tēlā un emocionāli uzlādētās itāļu verisma lappusēs.

Neiztikt arī bez košā baroka ģēnija Georga Frīdriha Hendeļa operu ārijām, kurās Elīnas balss, šķiet, jūtas kā zivs ūdenī. Skanēs brīnumskaistā Almirēnas ārija no operas “Rinaldo”, kas, iespējams, ir slavenākais baroka lamento dziedājums, un koķeti galantā Atalantas ārija no operas “Kserkss”. Atblāzmās no Skandināvijā pavadītā laika – sapņainais Edvards Grīgs, kurš dziesmā “Gulbis” simboliski atainojis gulbja grāciju un atvadīšanos no dzīves, un 20. gadsimta zviedru komponists Tūre Rangstrēms (Ture Rangström) ar rezignēto noktirni “Lūgšana naktij”. Kā arī vokālās lirikas pērles no ģeniālā krievu melodiķa Sergeja Rahmaņinova, trauksmainās dvēseles lidotājas Lūcijas Garūtas un mūsu pašu klasiķa Jāzepa Vītola.

Nākamajā “Brīvdienu mūzikas” koncertā 18. martā uzstāsies dziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa, kurai koncertā pievienosies ērģelniece Ilze Reine un trompetists Jānis Porietis.

28. aprīlī tikšanās ar populāro vijolnieku Raimondu Ozolu un viņa draugiem – taustiņinstrumentālistu un komponistu Raimondu Macatu un ģitāristu Mārci Auziņu.

Savukārt pēdējā šā pusgada “Brīvdienu mūzikas” koncertā, 19. maijā, klausītāji tiksies ar džeza dziedātāju Kristīni Prauliņu un trombonista Laura Amantova džeza kvartetu, kurā muzicē Latvijā atzīti džeza mūziķi – Viktors Ritovs (taustiņinstrumenti), Andris Grunte (bass) un Artis Orubs (sitaminstrumenti).

Cikla “Brīvdienu mūzikas’’ stundu garajos koncertos tiek gaidītas ģimenes, jaunieši vai seniori, kuri vēlas apmeklēt koncertu dienas gaišajā laikā, apvienojot to ar jauku pastaigu gar jūru un nesteidzīgu brīvdienu maltīti Dzintaru koncertzāles restorānā “Maestro”. Tāpat kā iepriekšējā gadā cikla “Brīvdienu mūzikas’’ koncertus vadīs atraktīvais, publikas un koristu iemīļotais diriģents Jānis Ozols. Viņš koncertus veido kā sarunu ar māksliniekiem par mūziku un dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti