Sadaļas Sadaļas

Kultūrdeva

Kā iejusties literatūrpētnieka ādā

Kultūrdeva

Jaunās mūzikas dienas rada platformu Latvijas komponistu jaunradei

«Kultūrdevas ābecē» Lielā mūzikas balva

Cik liela ir Lielā mūzika balva?

Lielā mūzikas balva ir augstākais apgalvojums profesionālajā mūzikā Latvijā. Vienkārši runājot – ja mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” pasniedz populārajā mūzikā, tad Lielo mūzikas balvu – akadēmiskajā jeb klasiskajā mūzikā. Lielo mūzikas balvu 1993. gadā dibināja tā laika kultūras ministrs – maestro Raimonds Pauls. Pirmos gadus balvas ceremonija norisinājās Lielajā ģildē, bet jau kopš 1996. gada tās nemainīga mājvieta ir Latvijas Nacionālā opera un balets.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Lielā mūzikas balva tiek pasniegta astoņās kategorijās, lai gan par nepieciešamo kategoriju daudzumu nozares iekšienē joprojām notiek diskusijas. Daži vēlas mazāk kategoriju, bet gan jau kāds – arī vairāk. 2020. gadā Lielajā mūzikas balvā, apliecinot, ka tā nav imūna pret ārējās pasaules notikumiem, ieviesta jauna kategorija – “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”. Balva tiks pasniegta kādam no drosmīgajiem, kas bija gatavs uzstāties tukšā zālē vai studijā. Toties, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad no nominācijām pazudusi kategorija “Gada uzvedums”.

Lielās mūzikas balvas laureātu nosaka žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Šie mūzikas zinātāji un gardēži gada garumā apmeklē vai tiešsaistē skatās koncertus un reizi mēnesī sasauc sapulces, lai beigās kolektīvi noteiktu, kurš tad ir Lielās mūzikas balvas nominācijas cienīgs. Par katras nominācijas uzvarētājiem žūrija balso tikai balvas pasniegšanas dienā. Katrs laureāts balvā saņem naudas prēmiju un mākslinieka Armanda Jēkabsona veidotu sudraba statueti – stilizētu sievietes figūru.

Sievietes slaidās līnijas un fragmentu kontūras simbolizē stīgu instrumentus, bet pieliektā galva – pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā un baletā.

Lielo Mūzikas balvu gadu gaitā ir saņēmuši mūziķi Elīna Garanča, Baiba Skride, Vestards Šimkus, Pēteris Vasks, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Māris Sirmais un koris “Kamēr...” un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Ints Dālderis, Inga Kalna, Egils Siliņš, Iveta Apkalna, Aleksandrs Antoņenko, Andris Nelsons un daudzi citi. Runā, ka visvairāk (veselas piecas) reižu Lielo mūzikas balvu ir saņēmis Valsts akadēmiskā kora “Latvija” vadītājs, diriģents Māris Sirmais.

Jau izziņots, ka Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu šogad tiks pasniegta komponistam Imantam Kalniņam un diriģentam Aleksandram Viļumanim. Kā jau katru gadu, balva tiks translēta tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”, Latvijas Televīzijā un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv. Lielās mūzikas balvas ceremoniju rīko “Latvijas Koncerti” ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu. Lai gan šoreiz ceremonija aizritēs bez skatītāju klātbūtnes, tomēr tiks turpinātas iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, aicinot uzstāties šī gada balvas nominantus – komponistu Raimondu Paulu, ērģelnieci Ivetu Apkalnu, vijolnieci Kristīni Balanas un citus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt