Rīta Panorāma

Intervija ar Leonīdu Kalniņu par Latvijas armijas simtgadi

Rīta Panorāma

Dabas muzejā apskatāms «Rožu dārzs»

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā - spilgtas latviešu izcelsmes personības

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanā pirmo reizi Latvijā skanēs Ķeniņa Astotā simfonija

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā 6. jūlijā pirmo reizi Latvijā izskanēs šīgada simtgadnieka Tālivalda Ķeniņa Astotā simfonija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un pasaulē novērtētās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā.

"Es sākumā ļoti daudz domāju un tad spēlēju. Šis ir tas gadījums ar Ķeniņu. Man sākumā vajadzēja lasīt [notis] bez iespaida, kā tas skan, tad spēlēt un tad vēlreiz pārlasīt. Patiesībā tas bija ļoti sarežģīts ceļš," raidījumam "Rīta Panorāma" atzīst Iveta Apkalna.

Tālivalda Ķeniņa (1919-2008) Astotā simfonija jeb "Sinfonia Concertata" ērģelēm un orķestrim komponēta 1986. gadā. Tās pirmatskaņojums notika Kanādas latviešu dziesmu svētkos tā paša gada vasarā - Toronto tālaika labākajā koncertzālē "Roy Thompson Hall" spēlēja ērģelniece Anita Rundāne (tagad Gaide) un festivāla orķestris, diriģēja Alfrēds Štrombergs.

Simfonija ir vērienīgs liela orķestra darbs, kurā iekļaujas nozīmīgas ērģeļu partitūras.

"Šis ir īpašs darbs, jo to nevar izcelt kā ērģeļu solo koncertu ar orķestri, tajā pašā laikā tā arī nav gluži tikai ērģeļu simfonija. Šis ir kaut kur pa vidu," skaidro Apkalna. "Ērģelēm ir ārkārtīgi būtiska un svarīga kolorīta loma. Ērģeļu partija ir ļoti virtuoza."

"Patiesībā šajā simfonijā ir viss, kas Ķeniņam daiļradē bija svarīgs. Tas ir Bahs, tās ir ērģeles, tā ir polifonija, tās ir spēles ar tembriem. Tas īstenībā ir modernisms," uzsver LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Simfonijas ceļš uz Cēsu Mākslas festivālu aizsākās pirms vairākiem gadiem. Ivetu Apkalnu atklāt Ķeniņa simfoniju rosināja muzikologs Orests Silabriedis. Uz Cēsīm tiks vestas arī lieliskās Dzintaru koncertzāles ērģeles.

"Manuprāt, tas ir kaut kas īpaši vienreizējs, ka ērģelēm ir ārkārtīgi būtiska loma parādīt, ka tās var būt otrs orķestris bez izcelšanās priekšplānā," norāda ērģelniece.

Ķeniņa simfonijai 2017. gadā bija veltīts Latvijas Radio 3 - "Klasika" raidījums "Latviešu mūzikas zelta fonds. Izrakumi".

 

Koncertā skanēs vēl viena simtgadnieka - Alberta Jēruma kompozīcija Simfonijas "Andante". Daļu, kurai bija vajadzīga restaurācija, iedziļinoties Jēruma rokraksta zīmēs, veica Jēkabs Jančevskis.

"Ar Alberta Jēruma simfoniju ir daudz sarežģītāk," intervijā Latvijas Radio 3 - "Klasika" raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" situāciju ar Ķeniņa un Jēruma skaņdarbiem salīdzina Cēsu Mākslas festivāla muzikās programmas kurators, komponists Arturs Maskats.

"Zinājām, ka tāda ir, bet tādā nepabeigtā jeb rediģējamā stāvoklī, tad tika uzlūgts jaunais komponists Jēkabs Jančevskis, lai šo darbu pabeigtu. Kā tas būs izdevies - tā ir liela šī koncerta intriga."

Muzikālo skaņdarbu tilti latviešu trimdas komponistiem koncertā saaudīsies ar franču meistariem - Mesiāna un Kolda Debisī skaņdarbiem.

Jau vēstīts, ka Cēsu Mākslas festivāls notiks no 6. jūlija līdz 18. augustam un, turpinot atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, šīs vasaras festivāla tēma būs nacionālā kultūra globālajā laikmetā.

Vērienīgās vizuālās mākslas programmas centrālais notikums būs multimediāla ekspozīcija “Close-up/Tuvplāns” topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Izskanēs latviešu diasporas mūziķu veikumam veltīti koncerti, Jānis Putniņš atlasījis filmas kino programmai “Kalni”, savukārt koncertzālē “Cēsis” būs skatāmas sezonas labākās teātra izrādes.

Festivāla lielais brīvdabas mūzikas notikums, kā ierasts, gaidāms Cēsu pils parka estrādē - izcilā amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina slavenākā mūzikla “Vestsaidas stāsts” uzvedums.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti