Cēsīs un Liepājā būs skatāms Gēršvina operas «Porgijs un Besa» koncertiestudējums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Cēsu Mākslas festivāls un Liepājas mākslas forums šajā vasarā sarūpējuši īpašu mūzikas notikumu – Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējumu, kuru 6. augustā varēs baudīt Cēsu pils brīvdabas estrādē, bet 11. augustā jaunatklātajā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Cēsu Mākslas festivāls šogad atzīmēs savu desmito gadskārtu.

Džordža Gēršvina opera “Porgijs un Besa” neapšaubāmi ir visvairāk atskaņotā amerikāņu opera, un tā ir atpazīstama pēc tādiem ikoniskiem dziedājumiem kā Summertime, I Got Plenty o’ Nottin, Bess, You Is My Woman Now, It Ain’t Necessarily So u.c., kurus bieži atskaņo koncertos.

Operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējuma muzikālais vadītājs būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga. Šo operu viņš pamatīgāk iepazinis laikā, kad strādāja par Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģentu.

“Operu uzskata par Eiropas mākslas formu, un vairumu dižāko operu radījuši tieši Eiropas komponisti, taču šis žanrs ir intriģējis arī Gēršvinu – mūziķi, kura radošais impulss un skaņuvaloda nāk no Amerikas daudzveidīgās un atšķirīgās kultūras. Šis Amerikas melnādaino stāsts patiesi ir operas cienīgs, un kurš gan vēl precīzāk būtu spējis to iedzīvināt skaņās, ja ne vīrs, kurš visu savu radošo mūžu pavadījis ciešās attiecībās gan ar džeza, gan akadēmisko tradīciju, konsekventi mēģinot tās satuvināt,” saka Andris Poga.

Saskaņā ar Džordža Gēršvina ieceri četras galvenās lomas operā jādzied melnādainiem solistiem, un arī šīs vasaras koncertiestudējumā tas tiks ņemts vērā. Gan Cēsīs, gan Liepājā dziedās “Porgija un Besas” iestudējumos daudzviet pasaulē atzinību guvuši solisti: Latonija Mūra (Latonia Moore) būs Besa un Džermeins Smits (Jermaine Smith) – Sportinlaifs. Savukārt Porgija lomā iejutīsies Lesters Linčs (Lester Lynch).

Pārējās lomās redzēsim un dzirdēsim Latvijas dziedātājus – Sonoru Vaici, Mihailu Čuļpajevu, Margaritu Vilsoni, Ilonu Bageli, Rihardu Mačanovski, Andri Lapiņu, Emīlu Kivlenieku, Ievu Paršu un Rihardu Milleru. “Porgija un Besas” daudzie un sižeta virzībai tik būtiskie kordziedājumi uzticēti jauniešu korim “Kamēr...”, kuru nozīmīgajam iestudējumam sagatavos kora galvenais diriģents Jānis Liepiņš.

Par uzveduma skatuvisko un vizuālo pusi rūpēsies režisors Viesturs Kairišs.

“Gēršvina “Porgijs un Besa” – afroamerikāņu eps, pilns kaisles, paradoksālas mīlestības un fatālas veselā saprāta ignorēšanas. Ar melnādainās Amerikas džeziskajiem motīviem tas ievelk sevī kā kāda pārdabiska maģija un iedarbojas visā tavā ķermenī ar savu kolorīto emocionālo sprāgstvielu. Gluži neparasta mūzika latviešu mentalitātei, jo attālums starp emociju un psiholoģisko reakciju gandrīz nepastāv, mūzika tevi pievar ātri un galīgi. Visā šajā džezoperā ir kāds garīgs pozitīvisms, draivs, kas pārņem tavu uzmanību pilnībā un neatlaiž ilgi. Interesants uzdevums nodarboties ar tik netipisku materiālu. Vienaldzīgu tas neatstās nevienu,” uzsver Kairišs.

Amerikāņu komponista Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” pirmizrāde notika 1935. gadā. Tas ir spilgtā muzikālā valodā izstāstīts stāsts par mīlestību, tās nepastāvīgumu, kaislību, noziedzību, sadzīves traģēdijām un vienkāršiem ikdienas priekiem.

Latvijā šī opera pirmiestudējumu piedzīvoja 1973. gadā Latvijas Nacionālajā operā, un kopš tā laika starptautiski atzītais šedevrs atkārtoti nav uzvests. Cēsu Mākslas festivāla un Liepājas mākslas foruma organizatori nolēmuši mainīt šo situāciju un pēc ilgu gadu pārtraukuma Latvijas klausītājiem dāvāt iespēju baudīt šo Gēršvina šedevru.

Cēsu mākslas festivāls šogad atzīmē savu desmito pastāvēšanas gadskārtu un notiks no 15. jūlija līdz 6. augustam. Jubilejas gadam tiek veidota īpaša vizuālās mākslas, mūzikas, kino un dramatisko teātru programma, kas tiks izziņota drīzumā.

Liepājas mākslas forums no 5.līdz 13. augustam koncertzālē “Lielais dzintars” iezīmēs starpkultūru sinerģiju – tēlniecības un laikmetīgās mākslas izstādes, operas, blūza un džeza mūzikas žanrus, teātra performances, kā arī  kino un klaviermūzikas vakarus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti