Intriģējošs muzikāls eksperiments ‒ vienas klavieres, ko spēlē desmit rokas ‒ pārvērš instrumentu veselā orķestrī. “BrazilPianorquestra” pievēršas tradicionālajām brazīliešu mūzikas ritmiskajām saknēm un vienlaikus pilnīgi jaunam skanējumam. Koncerta laikā viss norisinās reāllaikā ar vienu klavieru palīdzību – tās ir sagatavotas ar virkni paņēmienu, ko klasiskie pianisti parasti neizmanto, informēja koncertzāles “Cēsis” pārstāvji.
PianOrquestra izmantotās sagatavoto klavieru tehnikas pamatā ir Džona Keidža eksperimenti, kas tiecas apgūt šķietami bezgalīgās šī instrumenta skanējuma iespējas. Četri klasisku izglītību ieguvuši pianisti un perkusioniste ‒ Klaudio Dauelsbergs, Marina Spoladore, Prisila Azevedu un Masako Tanaka ‒ spēlē uz instrumenta klaviatūras, iekšpuses un sāniem, novietojot uz klavieru stīgām dažādus priekšmetus un izmantojot filcu, akrilu un metālu, kā arī makšķerauklu, pludmales sandales un daudzus citus objektus. Sitamajiem instrumentiem raksturīgie efekti tiek panākti, liekot lietā klavieru āmuriņus un bungu vālītes.
Šādā veidā mūziķi spēj izvilināt no klavierēm skaņas, kas raksturīgas ģitārai, portugāļu stīgu instrumentam kavakinju, kontrabasam, vijolei vai klavihordam, kā arī visdažādākās sitamo instrumentu skaņas. “BrazilPianorquestra” izklausās pēc sambas orķestra, indonēziešu gamelanu ansambļa vai perkusionistu grupas. Pianisti neticami veikli maina savas vietas un uzdevumus, radot vienotu, saliedētu skanējumu.
Koncertā Cēsīs dzirdēsim mūziku, kas harmoniskā plūdumā pāriet no klasikas pie populāras brazīliešu mūzikas, iekļaujot gan mūsdienu komponistu, piemēram, Heitora Villas-Lobosa, Ernesto Nazareta, Antonio Karlosa Žobima un Miltona Nasimentu skaņdarbus, gan etniskus ritmus – tādus kā samba, šoru, koku, marakatu un siranda.
Koncertuzvedumu vēl īpašāku dara fakts, ka klavieru korpusā, zem un virs tā uzstādītas kameras. Attēli no tām tiek vienlaicīgi projicēti uz skatuves ekrāna, ļaujot skatītājiem izsekot visām mūziķu darbībām gan instrumentā, gan zem tā.
