Mūzikas akadēmijas gaiteņos darbdienas rītā teju no katrām durvīm plūst citas skaņas, bet bēniņstāva džeza klases kabinetā ir gandrīz kā citā pasaulē. Tur džeza vēstures lekcijā seši studenti ar pasniedzēju Indriķi Veitneru analizē amerikāņu mūziķa Kliforda Brauna trompetes spēli. Viņa vārds džeza vēsturē ierakstīts lieliem burtiem, kaut Brauns nodzīvoja vien līdz 25 gadu vecumam.
“Paklausieties, kāds viņam ir superīgs taimings! Var dzirdēt, kā tās sešpadsmitdaļas iet kā krellītes!” studentiem saka Veitners.
Džeza mūzikas novirziens tradīcijām bagātajā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ienāca tieši pirms desmit gadiem, kad par rektoru bija kļuvis saksofonists Artis Sīmanis. Veidot jauno nodaļu viņš uzaicināja savu amata brāli un ilggadēju, aizrautīgu pedagogu Veitneru.
“Es domāju, ka viņam par to jāizsaka dziļa pateicība, jo tas sen bija nobriedis. To sen vajadzēja darīt, un ļoti labi, ka viņš to izdarīja.
Tagad jau ir apritējuši desmit gadi, un tas ir pārsteidzoši, cik ātri tas laiks ir pagājis!” saka katedras vadītājs.
Kad dzima Mūzikas akadēmijas Džeza katedra, džeza programma vidējās profesionālās izglītības līmenī jau bija Rīgas Doma kora skolā, bet pedagoģiju varēja apgūt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, ko tagad arī pārņēmusi Mūzikas akadēmijas Džeza katedra.
“Mūsu pirmā telpa vispār bija pagrabā. Tas bija tā ļoti skaisti un tipiski – džezu labāk tālāk no acīm! Mūsu telpa bija ‘007’! Bet tur bija tāds labs sākums. Protams, mums ir arī Akmens zāle, jo mums tagad ir arī savs bigbends. Vispār gribu teikt, ka Džeza katedra pēdējos gados ļoti attīstās un arī mainās,” uzsver Veitners.
Uzlabots gan tehniskais aprīkojums, gan pastāvīgā attīstībā ir pats studiju saturs, kas top arī sadarbībā ar studentiem.
“Mēs cenšamies šo katedru veidot nevis kā stīvi akadēmisku mācību iestādi, bet drīzāk – džeza mūzika vienmēr attīstās, tā iet līdzi laikam, to nevar ielikt rāmjos, un tādai pašai ir jābūt arī džeza izglītībai.
Tai jāiet pa priekšu, nevis no aizmugures. Un tas ir tas, ko mēs cenšamies šeit darīt,” rezumē Veitners.
Lekcijas starpbrīdī vairāki studenti, kuri Džeza katedrā izturējuši konkursu no dažādām Latvijas mūzikas vidusskolām, pastāsta, kas viņiem šeit patīk un ko gribētos uzlabot.
“Forša atmosfēra, forši pasniedzēji. Patīk, ka ir iespēja paņemt klasi un spēlēt, izmantot aparatūru. Varu arī pats ierakstīt savas kompozīcijas,” uzsver topošais džeza ģitārists Dāvids, kurš studē 2. kursā un iepriekš mācījies Ventspils Mūzikas vidusskolā.
“Mēs te esam tādā savā pasaulītē. Bet tas nav slikti, tas ir pat patīkami. Visu laiku esam kopā,” saka Katrīna, kura studē džeza vokālu.
“Tam ir gan plusi, gan mīnusi,” piebilst džeza saksofonists Raimonds Petrovskis. “Mēs varbūt mazliet tiekam apdalīti. Būtu labāk, ja mēs tiktu mazliet vairāk pieņemti visā tajā akadēmijas ģimenē.”
Studenti atzīst – mācību slodze ir ļoti liela, un gribētos vairāk koncentrēties tieši uz mūziku, nevis, piemēram, angļu literatūru.
“Ja mēs nākam mācīties mūziku, tad gribam uz to arī specializēties. Šī tomēr vairs nav vidusskola, kur vajag visu,” saka džeza pedagoģijas studente Elīza.
“Piemēram, anglofonā literatūra. Tā īsti nav nekādā veidā saistīta ar mūziku, ar to, kas man jādara,” uzskata topošais džeza kontrabasists Emīls.
“Bet, cik ir dzirdēts, ir jau labāk nekā pirms trīs, četriem gadiem. Pašlaik mēģina ieviest moduļu sistēmu, kur it kā ir izvēle,” spriež džeza vokāla studente Marija. “Sports būtu ļoti noderīgs. Akadēmijā ir sporta nodarbības, bet tās ir vēl papildus mācību slodzei.”
Taču studentus priecē plašās muzicēšanas iespējas arī ārpus akadēmijas telpām, aizrautīgie pasniedzēji un ģimenes sajūta nelielajā Džeza katedrā. Desmit gados to absolvējuši tādi šodien pazīstami mūziķi kā Daumants Kalniņš, Evilena Protektore, Mārcis Auziņš, Beāte Zviedre un citi. Arī virkne Latvijas Radio bigbenda mūziķu.
Viens no bigbenda atjaunotājiem un vairāku džeza festivālu iniciators Māris Briežkalns saka –
lai gan džeza mūziķim galvenais ir talants, nevis izglītības papīri, augstākās izglītības iespējas šai jomā apliecina, ka Latvijā džezu uztver arvien nopietnāk.
“Tas ir fantastiski, ka mums beidzot ir arī šī izglītības lieta, kas noslēdz pilnu apli – ir festivāli, tiek gatavoti jauni mūziķi, un ir arī profesionāla vieta, kur džeza mūziķiem spēlēt un par to saņemt naudu, proti, atjaunotais Latvijas Radio bigbends. Džeza katedrai varu tikai novēlēt meklēt jaunus talantus, (..) un tad kopīgiem spēkiem rādīsim pasaulei, cik esam bagāti,” smaida pieredzējušais džeza mūziķis un producents.
Džeza katedras desmitgadei veltītais koncerts izskanēs ceturtdien, 31. oktobrī, Latvijas Mūzikas akadēmijā. Uz skatuves kāps gan mācībspēki, gan absolventi un pašreizējie studenti.