Rīgā dzimušo čellistu nevar nepamanīt, gan viņa talanta plašā diapazona, gan skatuves šarma un vizuālā tēla dēļ. Viņš spēj apburt un turēt savā varā visus – vienaldzīgo nav. Kopā ar Maiskiem Dzintaros viesojās arī slavenais orķestris “Maskavas virtuozi”.
“Iznākt uz skatuves – tas ir tik pierasti un reizē tik nepierasti,” atzina Miša Maiskis, kaut arī viņa uzstāšanās reizes pasaules koncertzālēs tuvojas jau trim tūkstošiem – to skaitā ietilpst arī Rīga. Bet Dzintaru koncertzālē, atzīmējot 70 gadu jubileju, viņš iznāk kopā ar saviem bērniem un atskaņo Ludviga van Bēthovena trīskāršo koncertu – vijolei, čellam un klavierēm Do mažorā.
“Dzīve, kāda tā ir, tāda ir,” atzina čellists. “Izmainīt to nav iespējams. Vienmēr, tā teikt, vajag redzēt glāzi pa pusei pilnu, ne pa pusei tukšu. Esmu optimists. Man ir brīnišķīga dzīve – man ir seši bērni. Divus jūs šodien redzējāt, bet ir vēl četri mazāki – meitiņai trīs gadi, un tad vēl pārējiem – pieci, deviņi un trīspadsmit. Un es nodarbojos ar profesiju, ko mīlu, – tā ka nevaru žēloties.”
Maiskis norādīja, ka muzicēt kopā ar bērniem viņam ir īpašs notikums, jo par to viņš sapņojis kopš bērnu dzimšanas.
Savā profesijā Maiskis cenšas neapstāties, nemitīgi kļūt labāks un progresēt, jo uzskata, ka visu sasniegt nekad nav iespējams.
“Man mūzika ir dzīvs organisms, tā vienmēr mainās, tāpat kā es mainos,” neslēpa mūziķis.
Arī E.Dārziņa skolu, kurā mācījies, viņš atcerējās ļoti labi: “Ar Mihailu Barišņikovu sēdējām sešus gadus vienā solā, līdz es devos mācīties uz Ļeņingradu, Tur bija arī Gidons Krēmers, Filips Hiršhorns – ļoti daudzi mūziķi ir nākuši no Rīgas.”
“Tā ir liela privilēģija un prieks – muzicēt kopā,” neslēpa Lilija Maiska. “Tas ir viegli un dabiski, jo mēs domājam līdzīgi. Tas ir arī izaicinājums – bet mums ir ļoti paveicies!”
“Pirmajās reizēs gan bija jāpieslīpējas, jo katrs tomēr esam atšķirīgas personības, taču mums labi saskan,” viņu papildināja brālis.
Lilija Maiska norādīja – tēvu ir grūti aprakstīt vārdos. Viņam piemītot teju pārcilvēciska enerģija. Savukārt Saša Maiskis uzsvēra: “Viņš ir ļoti īpašs tētis. Dod gan bērniem pietiekamu brīvību, gan dalās savā gudrībā. Tā izjūtam viņa ietekmi, bet ne spiedienu.”