Kultūras ziņas

Skaņai vajag mākslu

Kultūras ziņas

Inese Galante uzstājas Kalnciema kvartālā

Mišas Maiska jubilejas koncerts dzimtenē

Čellists Miša Maiskis ar koncertu dzimtenē atzīmējis savu 70. dzimšanas dienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Čellists Miša Maiskis ir patiesi spilgta parādība pasaules  atskaņotājmākslā. 12.jūlijā viņš atzīmēja savu 70. dzimšanas dienu,  uzstājoties Dzintaru koncertzālē un  muzicējot kopā ar saviem bērniem  – meitu, pianisti Liliju  Maisku, un dēlu – vijolnieku Sašu Maiski.   

Rīgā dzimušo čellistu nevar nepamanīt, gan viņa  talanta plašā diapazona, gan skatuves šarma un vizuālā  tēla dēļ.  Viņš  spēj apburt un turēt savā varā visus – vienaldzīgo nav.  Kopā ar Maiskiem Dzintaros  viesojās arī slavenais orķestris “Maskavas virtuozi”.  

“Iznākt uz skatuves – tas  ir tik pierasti un reizē tik nepierasti,”  atzina Miša Maiskis, kaut arī viņa uzstāšanās reizes pasaules koncertzālēs tuvojas jau trim tūkstošiem – to skaitā ietilpst arī Rīga. Bet Dzintaru koncertzālē, atzīmējot 70 gadu jubileju, viņš iznāk kopā ar saviem bērniem  un atskaņo  Ludviga van Bēthovena  trīskāršo koncertu – vijolei, čellam un klavierēm Do mažorā.

“Dzīve, kāda tā ir, tāda ir,” atzina čellists. “Izmainīt to nav iespējams. Vienmēr, tā teikt, vajag redzēt glāzi pa pusei pilnu, ne pa pusei tukšu. Esmu optimists. Man ir brīnišķīga dzīve – man ir seši bērni. Divus jūs šodien redzējāt, bet ir vēl četri mazāki – meitiņai trīs gadi, un tad vēl pārējiem – pieci, deviņi un trīspadsmit. Un es nodarbojos ar profesiju, ko mīlu, – tā ka nevaru žēloties.”

Maiskis norādīja, ka muzicēt kopā ar bērniem viņam ir īpašs notikums, jo par to viņš sapņojis kopš bērnu dzimšanas.

Savā profesijā Maiskis cenšas neapstāties, nemitīgi kļūt labāks un progresēt, jo uzskata, ka visu sasniegt nekad nav iespējams.

“Man mūzika ir dzīvs organisms, tā vienmēr mainās, tāpat kā es mainos,” neslēpa mūziķis.

Arī  E.Dārziņa skolu, kurā mācījies, viņš atcerējās ļoti labi: “Ar Mihailu Barišņikovu  sēdējām sešus gadus vienā solā, līdz es devos mācīties uz Ļeņingradu,  Tur bija arī Gidons Krēmers, Filips Hiršhorns – ļoti daudzi mūziķi ir nākuši no Rīgas.”

“Tā ir liela privilēģija un prieks – muzicēt kopā,” neslēpa Lilija Maiska.  “Tas ir viegli un dabiski, jo mēs domājam līdzīgi. Tas ir arī izaicinājums – bet mums ir ļoti paveicies!”

“Pirmajās reizēs gan bija jāpieslīpējas, jo katrs tomēr esam atšķirīgas personības, taču mums labi saskan,” viņu papildināja brālis.

Lilija Maiska norādīja – tēvu ir grūti aprakstīt vārdos. Viņam piemītot teju pārcilvēciska enerģija. Savukārt Saša Maiskis uzsvēra: “Viņš ir ļoti īpašs tētis. Dod gan bērniem pietiekamu brīvību, gan dalās savā gudrībā. Tā izjūtam viņa ietekmi, bet ne spiedienu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti