PārMijas

Maigais kautiņš jeb 4 deserta kārtas. Armands Siliņš rīko jau sesto "Sansusī" vakaru Rīgā

PārMijas

Tuvas Nacionālais orķestris un rīkles dziedātāju koris festivālā "Porta"

Guna Šnē un Tavenera sargājošā maģija

Čelliste Guna Šnē: Tā ir privilēģija – izvēlēties repertuāru

Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un atraktīvā trio "Art-i-Shock" čelliste Guna Šnē orķestra priekšplānā iznāk aptuveni divas reizes gadā. Viena no tām pienākusi 17. maijā plkst. 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kad čelliste kopā ar diriģenta Artūra Gaiļa vadīto orķestri "B-Sharp" atskaņos Džona Tavenera bezgalīgi daiļo opusu "Sargājošais plīvurs". "Tas patiesi bijis viens no maniem sapņiem," neslēpj čelliste.

Meditatīvi plūstošā mūzika ir pārdabiski skaista un vienlaikus mistiska. Galvenā balss tajā pieder čellam. "Ļoti izteikti par manu sapni šis skaņdarbs kļuva pēc "Sinfonietta Rīga" koncerta kopā ar Metjū Bārliju un tieši Pētera baznīcā,” stāsta Guna Šnē. "Tas man bija ļoti, ļoti liels pārdzīvojums.

Skaņdarbu, protams, zināju arī pirms tam, bet, kad tu to izbaudi baznīcā, klātienē, turklāt biju klausītāju rindās. Tavenera mūzikā ļoti svarīgi sajust citādo laika dimensiju, kuru noteikti nevar sajust tad, ja esi orķestra sastāvā.

"Sinfonietta Rīga" toreiz spēlēja bez diriģenta, Metjū Bārlijs pats to vadīja, un tam nepieciešams fokuss – nedrīkst aizsapņoties. Bet mani ļoti uzrunāja tieši šī interpretācija, krāsainība, jauna dimensija.”

Kādu brīdi pēc šī koncerta Gunai Šnē piezvanījis diriģents Artūrs Gailis. "Viņš saka – klausies, mums te tāds orķestris, kurā spēlē forši cilvēki, un viņiem patīk tas, ko viņi dara.'' Daļa ir studenti, kas mācās Mūzikas akadēmijā, bet daļa ir ārvalstu studenti, kuri mācījušies kādu instrumentu un kuriem vienkārši patīk mūzika. Man vienmēr liekas ļoti iedvesmojoši satikt šādus cilvēkus!

Artūrs gan sākumā piedāvāja citu darbu, kuram teicu "nē", bet tā vietā piedāvāju Taveneru. Artūrs Gailis man ar to patīk, ka viņš ir uzņēmīgs, turklāt viņam tīri labi patīk, ka viņa orķestris atskaņo mūziku, kas patīk arī citiem. Tā ka beigās viņš piekrita."

Čelliste neslēpj – šī opusa atskaņošanai ir vajadzīga baznīcas telpa. "Šis skaņdarbs ir muzikāla ikona, kā rakstījis pats Taveners. Izstāstīt stāstu par Dievmāti, par viņas sajūtām un galvenokārt par viņas skaistumu un viņas esības krāšņumu, netveramību, un paveikt to ar mūziku - tas ir viens no spēcīgākajiem veidiem."

Viņasprāt, "Sargājošais plīvurs" ir ģeniāls ar to, ka tas pats par sevi ir ļoti spēcīgs neatkarīgi no interpretācijas.

"Klausoties šādu mūziku, vislielākā vērtība ir tieši klātienei un sakrālajai videi. Tas palīdz. Nevis klausīties to mājās ar austiņām."

Guna Šnē, kura ikdienā muzicē orķestra "Sinfonietta Rīga" sastāvā un trio "Art-i-Shock", solo ar orķestri spēlē apmēram divas reizes gadā. "Līdz ar to, ka Latvija ir maza, vienmēr ir kāds cits skaņdarbs, kas jāmācās no jauna, tai skaitā arī šis.

Tā ir privilēģija – izvēlēties repertuāru. Šajā gadījumā tā bijusi milzīga bauda strādāt pie šī skaņdarba, arī iekšējā motivācija ir ļoti liela, un tas palīdz.

Citādi ir tad, ja tev kāds iedod skaņdarbu un saka – aiziet, un tad tu ar gariem zobiem grauzies tam cauri..."

17. maija koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Ritvara Garozas kompozīcija "Augšup", skanēs arī Viļņa Salaka romantiskais "Adagio" un Roberta Liedes personiski emocionālā miniatūra "Piedodiet". Kopā ar orķestri "B-Sharp", diriģentu Artūru Gaili un Gunu Šnē piedalīsies arī multimākslinieks Ritvars Garoza.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti