Jaunās dziedātājas Aleksandras Špicbergas repertuārā vairākas dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem bijušas jau kopš agras bērnības, un viņa jau tad intuitīvi apjautusi šo vārdu lielo spēku un dziļo piepildījumu. Koncertprogrammā iekļautas 15 dziesmas – līdzās kompozīcijām ar Martuževas vārdiem arī tautasdziesmas un lūgšanas.
Vairāk nekā apbrīnas vērts Aleksandrai Špicbergai šķiet dzejnieces dzīvesstāsts, viņas spēja nepakļauties varai, lai ko tas arī maksātu, un visu mūžu palikt nelokāmai savā gara spēkā: "Pirmkārt, man šķiet Broņislava Martuževa mums ir dots tāds cilvēks kā paraugs, kuram mēs varam mēģināt sekot, kā tāda ceļa zvaigzne, palīgs, no kura mēs varam vismaz mēģināt mācīties un sekot viņas darbiem. Martuževas dzeja spēj uzrunāt visas paaudzes.
Es pati vairākas dziesmas esmu dziedājusi, vēl būdama pavisam maza, un tas vienmēr ir tik interesanti, ka ar katru reizi es vārdos sadzirdu ko jaunu.
Viņas dzeja ir pārlaicīga, tā spēj aizkustināt un uzrunāt sirdis tik ļoti, it kā tā būtu rakstīta tieši mums, tieši šim laikam."
Koncertā dziesmas skanēs jaunā skaņu ietērpā – dziesmu pavadījumi radīti ''Hammond'' ērģelēm un perkusijām, un tās spēlēs džeza mūziķi Atis Andersons un Kaspars Kurdeko.
Mūzika koncertā savīsies ar dzeju un fragmentiem no dzejnieces dienasgrāmatām, ko lasīs Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte. Aktrise nav personīgi pazinusi Broņislavu Martuževu, bet jau 10 gadus viņai ir ļoti personiskas attiecības ar viņas dzeju, ko viņa savulaik iepazina, pateicoties Martuževas fonda "Rakstītāja" vadītājai Annai Eglienai.
Aktrise atzīst, ka viņa šai dzejai tuvojusies ar lielu pietāti, lēnām un uzmanīgi, jo tā nav vienkārši paņemama un norunājama:
"Man viņa ir dzejniece, pie kuras es raudu. Es raudu "baltus vaigus" un tad es zvanu Annai uz Lubānu un saku – Anniņ, es atkal palasījos un atkal esmu slapjiem vaigiem…
Šis man nav pirmais koncerts ar viņas dzeju, es jau esmu uzstājusies, bet, kā ziniet – tā ir slikta gaume – runāt un raudāt pašam uz skatuves, jāraud būtu skatītājam. Un tad ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks un ļoti jāgatavojas tam ir, lai tas gala rezultāts būtu labākais, ko es spēju no sevis izdot."
Dace Bonāte atzīst, ka viņai ļoti grūti vārdos ietērpt to, kas viņu tik ļoti Martuževas dzejā pievelk un valdzina, bet viņa tajā atrod sev ļoti būtiskas atziņas un sajūtas, par kurām var daudz domāt un kuras bieži vien var ieraudzīt arī tēlos. "Viņai ir tādas sentences, kas man "iekrīt". Es nezinu, kāpēc "iekrīt"… Viņai ir tāds teksts, piemēram – "viss mūžs kā baļķu ragaviņas/pret kalnu vien, pret kalnu vien". Man tur ir tāds tēls iekšā! Vai "balss krīt uz mutes pelnos"...
It kā vārdi tādi ļoti ikdienišķi, bet tas vēstījums ir tik apjomīgs, liels un dvēseli drebinošs, tāds, kas attīra un šķīstī,"
teic aktrise.
Dzeja nav atdalāma no Martuževas personības, kas bija bez atkāpēm no patiesības, azartiska, tieša, ar milzīgu gara un ticības spēku apveltīta.
"Viņas uzskati ir ļoti skaidri, kas ir fascinējoši, jo mēs jau šodien ļoti dzīvojam šaubās, viedokļos, mums tādas īstas skaidrības ļoti bieži nav pašiem.
Bet viņai ir skaidrība par dzīvi, un man liekas – tas arī viens no tādiem momentiem, kas ļoti pievelk. Nu, par to dzīvi… Tur, kā saka, var tikai noplātīt rokas… Bet es domāju, ka viņas ticība Augstākam spēkam ir bijusi tik skaidra, tīra, kristāldzidra, bez mazākās šaubu ēnas, un tas viņu laikam ir spējis noturēt tajā vertikālē tik ļoti. Vienkārši brīnišķīga, briljanta personība!’’ atzīst aktrise.
Broņislavas Martuževas piemiņas koncerts "Karsta mana jauna dziesma" notiks sestdien, 3. jūlijā, pulksten 17.00 Lubānas pilsētas estrādē, tiešraidē to varēs skatīties arī portālā LSM.lv.
