Aija Rēķe: „Ceļā pie Tevis… sākumā mēs gribējām dot nosaukumu „Ceļā pie Tevis, Latvija!”, jo tas ir kā tāds dzīves aplis – vari iet pa visu pasauli kā Sprīdītis, bet nu tomēr mūs visus vieno tā saikne, valoda un kultūra, no kuras mēs nevaram aizbēgt."
Vijolniece Aija Rēķe stāsta, ka gan koncerta nosaukums, gan saturs visiem trim dalībniekiem ir dziļi personisks. Visus trīs māksliniekus vieno tas, ka viņi visi ilgāku laiku darbojušies ārpus Latvijas – studējuši, strādājuši – bet tas nevis atsvešinājis no dzimtenes, bet gluži otrādi, viņu mīlestību tikai stiprinājis un pieaudzējis spēkā. Rezultāts – dzejniece Dace Micāne-Zālīte un pianists Eduards Grieznis pirms neilga laika jau pavisam atgriezušies Latvijā, bet vijolniece Aija Rēķe vēl ir pārdomās, un iespējams, arī ceļā uz to. Eduards Grieznis stāsta, ka viņā liktenīgais lūzums pēc astoņu gadu prombūtnes noticis 2015.gada Ziemassvētkos.
Eduards Grieznis: „Man tas ļoti simboliski notika. Parasti bija tā – paiet Ziemassvētki, un tad tu saproti, nu, bija jauki mājās, tagad laiks atpakaļ uz ārzemēm braukt. Tā gada Ziemassvētki bija daudz savādāki. Es jutu smeldzi un tādu negribēšanu braukt atpakaļ!... Es sapratu – laikam ir jāsāk pārdomāt par braukšanu mājās… Tas gan nebija viegls lēmums. Taču tagad jau es esmu atpakaļ stabili, viennozīmīgi, un tie ir jau astoņi mēneši, un es esmu ļoti priecīgs."
Pianists Eduards Grieznis Latvijā beidzis J.Mediņa mūzikas skolu, bet augstāko mūzikas izglītību ieguvis Londonā, vijolniece Aija Rēķe savukārt pēc dārziņskolas studējusi Bostonā Amerikā. Abi mūziķi ārzemēs daudz koncertējuši, arī ārzemju latviešu sabiedrībās, un vienā no tādām reizēm – labdarības koncertā Zolitūdes traģēdijas upuriem - Aija sastapusi arī Bostonā tobrīd dzīvojošo Daci Micāni-Zālīti. Soli pa solim trīs mākslinieki ar līdzīgu dzīves pieredzi atraduši viens otru, sajutuši ka ir domubiedri, un tagad tapusi arī kopīga programma.
Aija Rēķe: „Koncertam ir trīs daļas: „Aizbraukšana”, „Sapņošana” un „Pārnākšana”."
Eduards Grieznis: „Katram šim posmam rūpīgi tika pielāgota gan Daces dzeja, gan mūzika. Piemēram, es izpildīšu Šopēna Noktirni Mi bemol mažorā, tajā skan nostaļģija, bet reizē tik daudz pozitīvisma, ka mēs izlēmām to atskaņot otrajā koncerta pusē. Bet iesākas koncerts ar Haidna sonāti. Haidns ir tāds pacilājošs un gaišs, un ar to mums gribējās akcentēt, ka arī tai aizceļošanai ir divas šķautnes – gan skumjais moments, gan priecīgi satraucošais – bet kas gan mūs tur sagaida?”
Mūziķiem tuva arī latviešu komponistu mūzika, ko viņi popularizē arī ārzemēs, un koncertā dzirdēsim Jāzepa Vītola, Jāņa Kalniņa un Tālivalža Ķeniņa kompozīcijas, kā arī viņu pašu apdares par latviešu tautasdziesmas „Tumša nakte, zaļa zāle” tēmu.
Aija Rēķe: „Eduards ir vairāk romantiķis, bet man vairāk interesē 20. un 21.gadsimta mūzika. Taču mana apdare ir ļoti tautiska – meditatīva, smeldzīga. Eduarda apdare par šo pašu tautasdziesmu ir izteikti romantiska."
Koncertprogramma „Ceļā pie Tevis”, kuras centrā mums šobrīd tik aktuālā tēma – ko nozīmē būt latvietim, esot ārzemēs un pārnākot mājās, pirmo reizi izskanēs sestdien, 22.aprīlī, Tukuma Durbes pilī. Pēc nedēļas, 29.aprīlī, to varēs dzirdēt arī Ādažu kultūras centrā.
