"Domāju, ka šis darbs nebūs velts, jo mūsu visu mērķis ir iet pie cilvēkiem ar stāstu par Zigfrīdu Annu Meierovicu," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" ar pārdomām un sajūtām dalās režisore Dace Micāne-Zālīte. Viņa aicina ikkatru ar savu darbu, savu ideju kļūt par spēka punktu Latvijas šodienā, un darīt to tikpat dedzīgi, kā reiz to veica Meierovics.
Lūgta raksturot radošā veikuma "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" saturisko un formas ietvaru, režisore teic: "Būtībā tā ir operete, jo pamatu pamats ir Platona Buravicka sakomponētais mūzikas materiāls, librets, kuru ir sarakstījis Juris Hiršs. Bet
formāts ir nevis iefilmēta izrāde uz skatuves, bet operetes inscenējums vidē. Tātad šeit mēs runājam jau tuvāk par filmas estētikā balstītu darbu.
[..] Filmā rādīta Meierovica dzīve, sākot ar laiku, kad viņš ir bēgļu komitejas dalībnieks Maskavā, kur viņš ir kopā ar Jāni Čaksti un Vili Olavu, un tālāk kā vijas viņa ceļš diplomātiskajā virzienā, un kā vijas viņa cilvēkā, vīrieša ceļš – viņa mīlestība, ģimene un liktenīgā mīlestība."
Lomās uzmirdz kā pieredzējuši mākslinieki, tā debitanti. Zigfrīdu Annu Meierovicu balsī un skatā uz ekrāna iedzīvina Mūzikas akadēmijas students, tenors Valters Gleške. Jaunā un talantīgā dziedātāja tembrā Micāne-Zālīte saklausījusi "zāberisko vibrāciju". Līdzās viņam mums jau labi pazīstamie soprāni Sonora Vaice un Jolanta Strikaite-Lapiņa. Stāsta galvenā varoņa Meierovica un viņa mīlestības Kristīnes Bakmanes dvēseļu satikšanos kustībā tver dejotāji (horeogrāfe Lilija Lipora).
"Tātad filma, kas caurstrāvota ar mīlestību pret Latviju, pret savu ģimeni un arī pret to mīlestību, no kuras nav iespējams izvairīties, jo tas ir liktenis,"
lielā aizrautībā "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" rezumē Micāne-Zālīte.
