"Viņam ir svarīgi, lai tas ir protests. Ja Platons kliedz, tad viņš kliedz skaļi un ilgi,”
par Platona Buravicka daiļradi saka klarnetists Guntis Kuzma. Buravickis klarnetistam un pianistei Agnesei Egliņai sarakstījis opusu “Plexus” jeb “Pinumi”.
“Tā ir tāda fiziska izturēšana. Arī tā noslodze pianistam ir arī rokām, jo jāspēlē ir galējos reģistros un diezgan ilgi, masīvi, ļoti, ļoti skaļi. Un vēl jādomā, lai klavieres kalpo visa skaņdarba laikā. Ir liels prieks, ka abas partijas ir gana izaicinošas, tās ir jāiestudē, un tas ir patīkami vienmēr – veltīt ilgāku laiku skaņdarbam, jo tad tu iepazīsti šo skaņdarbu,” stāsta pianiste Egliņa.
Buravicka pamatprincips ir spēle ar skaņas spektriem, viņam ir svarīgi sadzirdēt skaņas augstākos virstoņus, lai atrastu atšķirīgo. Guntis Kuzma skaidro, ka skaņdarba lirisko daļu komponists lūdzis spēlēt ar atskaņotu klarneti, taču, ja tā tiktu spēlēta ar labi skaņotu instrumentu, tā būtu ļoti skaista, liriska vieta, bet Buravickim visu laiku nepieciešams diskomforts.
Kuzma stāsta, ka komponista Andra Vecumnieka sonāte klarnetei un klavierēm veltīta pāragri mūžībā aizgājušā klarnetista Jāņa Tretjuka piemiņai:
“Darba procesā viņam lēnām domas virzījās uz šo skumjo notikumu, un viņš teica, ka vienkārši savādāk nevar, kā veltīt šo darbu Jānim.”
Runājot par Klarnetes sonāti, Guntis Kuzma atklāj, ka klarnešu meistars iedevis notis, un tā bijusi šī maz spēlētā vācu komponista Kamillo Šūmaņa sonāte. “Šai sonātei ir mazliet vairāk nekā 100 gadu. Tā ir radīta 1916. gadā. Tā ir īsta, skaista salona mūzika – pusstundu gara sonāte, kurā ir četras daļas, un katra daļa stāsta savu stāstu. Laikam tas būs Latvijas pirmatskaņojums,” atklāj Agnese Egliņa.
Tiešraides koncertu 16. maijā pulksten 16.00 varēs klausīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā un tās sociālajās vietnēs.
