Pirmo reizi 2013. un otrreiz 2015. gadā Latvijā Toms Odells uzstājās festivāla “Positivus” ietvaros. Mūziķis panākumus guva jau ar pirmo 2012. gadā izdoto singlu “Another Love” un tā paša gada albumu “Long Way Down”, kas atnesa viņam gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinīgu vērtējumu ''BRIT Award'' balvas veidolā. Tam sekoja veiksmīgs otrais albums – “Wrong Crowd”, bet trešais ieraksts “Jubilee Road” klausītājiem tika nodots pērnā gada oktobrī.
Vai visā šajā bagātīgajā pieredzē ir kāds īpašs pārdzīvojums vai atziņa, kas mainījis Odela muzikālo rokrakstu? “Visa šī muzikālā pieredze, kuru līdz šim esmu guvis, ir arī vislielākais pārdzīvojums, kas mainījis manu dzīvi. Pirms muzikālās karjeras es mācījos skolā, strādāju dažādos darbos, lai varētu apmaksāt rēķinus. Tagad ar mūziku nodarbojos katru dienu, nemitīgi esmu mūzikas ieskauts. Ja es pats neuzstājos, tad eju uz citu mūziķu koncertiem. Jo vairāk esi mūzikas ieskauts, jo vairāk tā kļūst par daļu no tavas valodas,” uzskata Toms Odels.
Odela mūzika atšķiras, jo dziesmas ir kā stāsti ar vieglu, raitu un dabisku plūdumu. Mūziķi dziesmām iedvesmo apkārt esošie cilvēki, kurus viņš ietērpj tēlainā, emocionālā valodā – tai, šķiet, saknes meklējamas literatūras pārzināšanā. "Es cenšos lasīt pēc iespējas vairāk,“ Toms apstiprina. “Manuprāt, mana literatūras izvēle ir diezgan eklektiska. Izlasīt grāmatu – tā ir diezgan liela apņemšanās, tāpēc es vēlos būt drošs un parasti izvēlos grāmatas, kuras ir uzrakstītas kādu laiku atpakaļ un ir izturējušas laika pārbaudi," saka mūziķis, kurš iecienījis 20. gadsimta sākuma literatūru un kā sev tuvākos min rakstniekus Ernestu Hemingveju un Džonu Apdaiku.
Jautāts par to, kā viņš izjūt pārmaiņas mūzikas industrijā kopš 2012. gada, kad pats sāka savu muzikālo karjeru, Odels atbild: "Mainās veids, kādā cilvēki uzzina par mūziku, bet mūzika joprojām ir tā pati, vienalga, vai cilvēki to klausās mūzikas straumēšanas vietnēs vai kādā citā veidā. Cilvēki joprojām vēlas redzēt grupu koncertus un joprojām vēlas lasīt dziesmu tekstus, uzzināt, kāds ir mākslinieka pasaules redzējums. Jā, varbūt albums kā formāts zaudē savu nozīmi, un tomēr, piemēram, Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar) vai “Anderson. Paak” veido hronometrāžā garus albumus, iekļaujot līdz pat 18 skaņdarbiem. Šajā gadījumā albums pats par sevi nav tik svarīgs kā savas mākslinieciskās domas izpaušana. Jā, mūzikas industrijā laiki ir mainījušies, bet laiks nekad nestāvēs uz vietas."
