„Ir vienkārši brīnišķīgi būt klāt tur, kur ir avots bijis – pats, pats iesākums. Tajā vietā, kur Neikens pirmo reizi sauc vārdu „dziesmusvētki”. Kā es ierakstīju scenārija pirmajā rindā, tas ir tas vārds, kas tautai nemirstību dāvā,” sajūtas, atrodoties Dikļos, raksturo koncerta režisors Uģis Brikmanis.
Pirmās dziesmu dienas mācītājs, skolotājs un literāts Juris Neikens noorganizēja 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā. Dziedāšanas svētki izauga līdz pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā, liekot pamatus Dziesmu svētku tradīcijai.
Stāstot par Dziesmusvētku izcelsmi, Brikmanis telefonintervijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" velta atzinīgus vārdus Kocēnu novadam, kas izšķīrās labiekārtot Neikenkalnu, jo brīdī, kad režisors pieslēdzās svētku rīkošanai, kļuva skaidrs, ka Neikenkalns jāpārveido gluži tāpat kā pirms 75 gadiem, kad Kārlis Ulmanis brauca atzīmēt Dziedāšanas svētku 75.jubileju. Tolaik tika uzbūvēta estrāde. Sapulcējās 5000 dziedātāju.
Un arī šoreiz novads atvēzējās un sakārtoja Neikenkalnu. Arhitekta Uģa Šēnberga vadībā tur viss ir pārvērties. Tās svētdienas, kad es esmu tur bijis, man prieks skatīties, kā diklēnieši un bijušie diklēnieši iebrauc un skatās, kā notiek darbi. Un viņu acīs es redzu, ka viņi šo skaistumu novērtē,” stāsta Brikmanis, aicinot visus sestdienu pavadīt, izstaigājot Dikļus.
Runājot par svētku koncertu, režisors atklāj, ka jau pašā sākumā bijusi ideja par koncertu, kurā kori beidzot nāk un dzied savas tautasdziesmas, neskatoties nošu grāmatiņās. Tieši pēc šāda principa kori pieteikušies.
Kopš lielajiem svētkiem, kopš 1990.gada mēs neesam īsti baudījuši to laimi, ka dziedātāji neskatās nošu grāmatiņās, bet dzied no galvas un veras dabā un diriģentā,” atgādina Brikmanis. Līdz ar to svētku koncerta programmu veidos tautasdziesmas Alfrēda Kalniņa, Jāņa Cimzes, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Jāzepa Mediņa un citu latviešu kormūzikas klasiķu apdarē.
Koncerta kulminācijā paredzēta dziedāšana un dejošana kopā.
Speciāli šiem svētkiem scenārijā cauri vijas Jāņa Elsberga jaunradītā poēma, kas veltīta Dikļu dziedāšanas svētkiem,” turpina režisors.
Koncertā uzstāsies 50 Latvijas jauktie un vīru kori – kopā 2000 dziedātāju, soliste Inga Šļubovska, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris un dejotāji no Valmieras puses.
Kā svētkiem pieklājas, „ir gan Dievs, gan daba un mūsu tautasdziesma”, skaidro Brikmanis, uzsverot, ka viņam būtiskākā šķiet tas, ka "ir tā smalkā lieta, ko mēs saucam par dvēseli”.
Kā vēstīts, sestdien, 7.jūnijā, Kocēnu novada Dikļos notiks Pirmo dziedāšanas svētku 150.gadskāras svinības.
Plkst. 12 Dziesmu svētku promenādē notiks "Bērnu tautasdziesmu koncerts", kurā piedalīsies Kocēnu novada un Valmieras pilsētas skolu kori.
Plkst. 14 Dikļu baznīcā vokālie ansambļi "Luar", "Canto" un "Schola Cantorum Riga" un dūdinieki Ieva Nīmane un Māris Jēkabsons aicinās uz koncertu "Latviešu psalmu dziedājumi".
Savukārt plkst. 16 Dikļu pils dārzā izskanēs Baltijas valstu Mūzikas skolu stīgu orķestru koncerts ar Valmieras, Panevēžas, Ukmerges, Tartu, Kuressarres un Helsinku orķestru piedalīšanos.
Plkst. 17.30 Dikļu baznīcā notiks Pirmajiem dziedāšanas svētkiem veltīts svētbrīdis, kurā piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus".
Svētku dalībnieku gājiens pa Neikena taku vedīs uz jaunizveidoto Dikļu dabas koncertzāli, kur plkst. 18.30 sāksies svētku koncerts. Plkst. 20.30 zaļumballi spēlēs Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, "Iļģi" un "Bellacord".
