Maestro 80. jubilejas gadā cienīgu vecumu sasnieguši arī viņa „dzeguzēni” – ansamblim rit 46. gads, bet Raimonds Pauls ir “Dzeguzītes” muzikālais iedvesmotājs jau 35 gadus. Daudzi no šajā laikā ligzdu pametušajiem „dzeguzēniem” uz skatuves ir arī šodien.
Paula mūzika ansambļa vadītājas Dailas Martinsones izskolotajiem dzeguzēniem pavēra 1980. gados, 1990. gados neiedomājamas iespējas. “Dzeguzīte” savulaik izpelnījusies ovācijas gan Amerikā, gan koncertbraucienos pa visu Padomju Savienību.
„Mēs kā bērni to viņa lielumu nevarējām tādā veidā novērtēt. Viņš bija vienkārši foršs onkulis, ar kuru varēja kopā braukāt riņķī, un es atceros, kad mēs bijām Maskavā, 1987. gadā, Pauls par mums ārkārtīgi rūpējās,” atminas bijušais „dzeguzēns”, tagad aktieris Mārtiņš Egliens.
„Cik nu bija tā laika, viņš aicināja uz savu numuru, viņam bija tāds brīnišķīgs numurs viesnīcā „Rossija”. Viņam bija videomagnetofons un viņš bija sagādājis multfilmu un riekstiņus glazūrā (..),” saka Egliens.
Arī ansambļa ilggadējā vadītāja Daila Martinsone atzīst – ja kas kādreiz nogājis greizi, pārmetumi nākuši pār viņas galvu. Uz bērniem Pauls neesot dusmojies nekad. „Es jau tos bērnus sabaidu kādreiz, ko viņš man pārmet; es teicu, atnāks meistars pats un klausīsies. un mēs nemākam nodziedāt... (..) Mēs jau vispār visi bijām kā viena ģimene. Tie bērni viņu respektēja nemanot. Es atceros, ka mēs studijā pirms kāda koncerta mēģinām, režisors kaut ko „štuko”, šie tur sēž un spēlējas zem klavierēm, atliek Paulam uzlikt rokas uz klavierēm, visi ir vietā un viss notiek,” stāsta Martinsone.
