Savulaik Andris Eniņš rīkoja bērnu dziesmu festivālus "Lai skan!", kas notika 10 gadus pēc kārtas vienmēr 1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā un Andra Eniņa dzimšanas dienā. Tāpēc arī šoreiz ar komponistu tiksimies 1. jūnijā koncertuzvedumā „Lai skan!”.
Intervija, kas varētu notikt pie kafijas tases turpat viesistabā, nevilšus pārceļas pie klavierēm „Rīga”, kas komponista Andra Eniņa mājās stāv goda vietā, gluži tāpat kā saksofons, kuru autors solījies uzspēlēt arī gaidāmajā jubilejas koncertā. Mājās bieži skan džeza un klasiskā mūzika. Andris Eniņš bērnu mūziku pavisam nejauši sācis komponēt astoņdesmitajos gados.
"Es savā mūžā nevarēju iedomāties, ka es varētu bērniem rakstīt dziesmas vai strādāt kā pedagogs, kā tas notiek tagad," saka komponists. "Dzīve ienes korekcijas. Kolēģi sākumā par mani pat smējās, ka ar to jau nevar nopelnīt, bet es nestrādāju dēļ naudas, man tie bērni ir mīļi. Es viņus mīlu, man tāda daba.”
Līdz šim brīdim klajā nākuši ap desmit Andra Eniņa mūzikas disku, galvenokārt ar Liepājas autoru vārdiem. Andra Eniņa komponētās dziesmas skan radio un teātra izrādēs, īpaši tuvs autoram ir leļļu teātris.
„Man ļoti patīk. Tur varu izvērsties un izmantot iztēli. Priekšā jābūt bildei. Vizuāli uzzīmējam skaņdarbu, tad viss ir kārtībā,” stāsta Eniņš. "Kad es bērniem saku, ka man vēl jāpamācās, viņiem acis lielas. Viņi man prasa: „Vai tad jums ar jāmācās?” Es saku: „Jā! Jau 63 gadus spēlēju, bet vienalga es daudz ko nezinu.” Tad viņi skatās, vai es laižu muļķi vai patiesi nopietni runāju.”
Atbalsts darbos ir dzīvesbiedre, kura kopā ar autoru rosās Liepājas centra dzīvoklī. Kopā viņi iedvesmu un spēku smeļas savos laukos – Ječos, no kurienes nāk saldais medus, kas tikšanās reizē tiek likts uz galda. Ar mūziku un mākslu saistīti arī Andra Eniņa bērni un mazbērni. Jubilārs saka - esmu tāds pats kā bērni.
„Es viņus neuzskatu par maziem bērniņiem. Principā jau viņš ir maziņš, bet tāds pats cilvēks, kādi mēs esam, tikai pieredzīte sava - mazāka. Gudri viņi ir, tik feini. Var apsmieties par viņu tiešo redzējumu. Pateiks tev atklāti, vai dziesma patiks vai nepatiks. Ja viņš sāk kustēties, tad trāpīts desmitniekā,” turpina komponists.
"Ar mūzikas aranžētāju Normundu Kalniņu sadarbojamies kā cimds ar roku, tāpat ar ansambli „Gaismiņa” un Liepājas ceļojošo leļļu teātri „Maska” un tā vadītāju Pēteri Trupu," saka jubilārs. Viņi un vēl daudzi citi 1.jūnija vakarā suminās Andri Eniņu lielajā jubilejā, veltot latviešu bērnu mūzikas autoram koncertuzvedumu „Lai skan!”.
Koncertuzvedums būs gan maziem, gan lieliem, kurā skatītājus ar dziesmām un leļļu uzvedumu priecēs stepa dejotājs Māris Pūris, vokālā grupa „Putni” un tās vadītāja Antra Dreģe, Liepājas ceļojošais leļļu teātris „Maska”, vokālā pedagoģe Dzintra Orba un viņas vadītā vokālā grupa „Gaismiņa”, koncertmeistars Normunds Kalniņš, flautists Reinis Lapa, kontrabasists Raitis Elers un sitaminstrumentu virtuozs Māris Zīlmanis. Koncertuzveduma režijas autors ir Pēteris Trups, savukārt par horeogrāfiju rūpēsies jaunā horeogrāfe Karīna Lapšina. Koncertuzvedums “Lai skan!” ir veidots kā pasaku ceļojums caur dažādām izrādēm, kurās izmantotas Andra Eniņa komponētās dziesmas, tādā veidā arī izejot cauri viņa dzīves gājumam.
Komponists Andris Eniņš nodarbojas ar bērnu dziesmu rakstīšanu kopš 1983.gada. Viņa pirmā kompozīcija šajā žanrā bija, skatuviskai uzvešanai paredzētā, pasaka „Vilnīša cepurīte" ar Māra Reinberga libretu (1983). Gadu gaitā izdotas vairākas bērnu dziesmu grāmatas, dziesmu krājums „Dziedi skolā, dziedi mājās" 10 burtnīcās, vairāki ieraksti ar mūziku bērniem un pieaugušajiem. Daudzas Andra Eniņa komponētās dziesmas ir dzirdamas Liepājas ceļojošā leļļu teātra "Maska" repertuārā. Par Andra Eniņa mūzikas īpašo noskaņu Liepājas teātra koncertmeistars Normunds Kalniņš ir teicis, ka tā ir ļoti gaiša, pozitīva un enerģiska.
