Pa ceļam ar Klasiku

Dziļi ūdeņi un asas klintis. Senās mūzikas festivālu atklāj jauntapis trio

Pa ceļam ar Klasiku

Larisa Carjkova: Septiņdesmit procentu Latvijas ērģelnieku nāk no Latgales - tā ir zīme!

Baroka arfists Lorenss-Kings: Pilsētas pie ūdeņiem ir atvērtas idejām un kultūru apmaiņai

Baroka mūziķis Lorenss-Kings: Pilsētas pie ūdeņiem ir atvērtas idejām un kultūru apmaiņai

12. jūlijā 25. starptautiskā senās mūzikas festivāla ietvaros Rīgas Sv. Pētera baznīcā viesosies viens no pasaules vadošajiem senās mūzikas interpretiem - arfists un diriģents Endrū Lorenss-Kings no Lielbritānijas. Kopā ar Latvijas Radio kori veidotajā programmā skanēs muzikāli retumi – Meksikas baroks.

Endrū Lorenss-Kings visā pasaulē ir ļoti pieprasīts solists un diriģents. Iestudējis baroka operas, oratorijas un kamermūziku Milānas "La Scala" operteātrī, arī Sidnejas un Tokijas operā, Berlīnes filharmonijā, Vīnes "Konzerthaus", Ņujorkas Kārnegī zālē un Maskavā.

Pirms pieciem gadiem viņš atceļoja arī uz Latviju, lai piedalītos aizraujošajā projektā "Prīsta triumfs", kas tika īstenots kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Bet šoreiz jauna un skaista tikšanās iecerēta ar Latvijas Radio kori.

Endrū Lorenss-Kings: Esmu ļoti priecīgs atgriezties Rīgā! Grūti noticēt, ka pagājuši jau pieci gadi… Šeit ir ļoti īpaša atmosfēra – pirmkārt, Latvija ir valsts pie jūras. Un pilsētas pie jūras vienmēr bijušas saistītas ar tirdzniecību, ar dažādiem tirdzniecības ceļiem, ar atvērtību. Arī es pats dzīvoju uz nelielas salas.

Pilsētas, kas atrodas pie ūdeņiem, ir atvērtas dažādām idejām un kultūru apmaiņai.

Arī senajā mūzikā katrai no valstīm bijis savs stils.

Inta Zēgnere: Jūs minējāt tuvumu jūrai - pagājušoreiz intervijā "Klasikai" stāstījāt, ka jums ļoti patīk burāšana un piedalāties pat burāšanas sacensībās. Joprojām turpināt to darīt ar savu jahtu "Continuo"?

- Jā, jā, vēl pavisam nesen, pirms šīs koncertturnejas, tieši to arī darīju – burāju. Man gan ir ļoti saspringts grafiks. Būtu ļoti priecīgs, ja reiz varētu atburāt arī līdz Rīgai. Šoreiz gan izmantoju lidmašīnu.

- Vienu vai vairākas arfas atvedāt?

- Pagājušoreiz man bija līdzi itāļu baroka arfa. Bet šoreiz mūsu programmā ir meksikāņu mūzika, tāpēc man līdzi ir spāņu arfa.

- Kāda ir atšķirība?

- Tā kā baroka arfai ir papildu stīgu rindas – līdzīgi kā klavierēm, kurām ir baltie un melnie taustiņi, tā arī itāļu baroka arfai ir stīgu rinda baltajām notīm un melnajām. Savukārt spāņu arfai stīgu rinda veidojas pamīšus – tā krustojas, tādējādi ar labo roku jāspēlē augšdaļā, bet ar kreiso apakšdaļā. Tas nozīmē, ka arī skanējums abās rokās ir dažāds: labās rokas radītā skaņa ir ļoti spoža, atgādina ģitāru, bet kreisajā rokā arfas apakšējā daļā skaņa ir bagātāka, piesātinātāka, zemāka. Tembrs atgādina ērģeles. Šī veida instruments tika spēlēts 16. un 17. gadsimtā Spānijā un spāņu kolonijās Amerikā. Bet šis konkrētais instruments, kas manā rīcībā, ir septiņus gadus vecs, un tas ir precīzi darināts pēc sena zīmējuma no grāmatas par senajām spāņu arfām. To darinājis viens no pašiem labākajiem meistariem – Rainers Turovs, kurš strādā Vīsbādenē.

Spāņu arfa daudzējādā ziņā atšķiras no itāļu arfas. Itāļu arfai ir ļoti bagātīgi zemie tembri, spēlējot sēdi arī zemu, savukārt spāņu arfai ir izteikti spožie, augstie toņi, un ir pilnīgi citādāka ne vien spēles tehnika, bet arī gluži citādāka sajūta pie šī instrumenta. Tā tiek spēlēta, kājās stāvot, mūziķis var būt daudz brīvāks savās kustībās un daudz vairāk pietuvināts dejai, kas ir būtiski spāņu mūzikā.

- Pieminējāt dejas noskaņu – brīnišķīgais koncerts Lielajā ģildē "Prīsta triumfs" bija tik aizraujošs! Kas būs šoreiz?

- Šī programma saistīta ar meksikāņu baroku, bet, kā zināms, Meksika piedzīvoja ļoti dažādas ietekmes. Liela bija Spānijas ietekme ar augsto mākslas stilu, bet  Meksikā dzīvoja arī paši meksikāņi ar savu tradicionālo mūziku, dejām. Šo vidi iespaidoja arī vergi, ieceļotāji no Āfrikas, tādējādi te satikušies trīs dažādi mūzikas veidi. Tā ka būs reliģiskā mūzika – mesa, motete, būs  senais spāņu stils, kas ir ļoti augstdzimis, cēls un nāk no Pueblas katedrāles Meksikā. 17. gadsimtā šī katedrāle bija pat ar trijiem torņiem, te joprojām ir brīnišķīgi gleznojumi, skulptūras, izcila māksla! Bez tam Pueblas bīskapam pašam bija sava bibliotēka, kurā viņš kolekcionēja grāmatas un manuskriptus. Un tas joprojām ir viens no nozīmīgākajiem krājumiem Centrālamerikā.

Tātad būs reliģiskā mūzika un kontrastam – instrumentālā mūzika no Centrālamerikas un Āfrikas. Un vēl būs arī vilansiko – nelieli skaņdarbi apmēram piecu minūšu garumā; tās ir kā Ziemassvētku dziesmas – deju mūzika, kas ir dziedama. Vilansiko ir kā maza opera, kurā dziedātāji atklāj dažādus raksturus – zemniekus vai portugāļu aristokrātus, vai arī afrikāņu vergu puisēnu. Citā skaņdarbā tie ir zemnieki, kas dejo, tādējādi koris atklāj šīs dažādās lomas. Tā ka šajā mūzikā ir gan tradicionālā deja, gan augstās mākslas klātbūtne.

- Vai kopā ar jums muzicēs vēl kādi instrumentālisti?p>

- Jā, lai atskaņotu mesu, mums, kā zināms, nepieciešamas ērģeles. Man būs baroka arfa, vēl būs arī fagots, kas spāņu mūzikā parasti pavada dziedātājus un īpaši baznīcā. Un vēl arī lauta, ģitāra, sitaminstrumenti, kas vajadzīgi deju mūzikā.

- Kāpēc tieši Meksika?

- Gan spāņu, gan meksikāņu kultūra ir ļoti cieši saistīta ar arfu – tā ir ļoti nozīmīgs instruments spāņu mūzikā! Tu vari to spēlēt skaļi, bet tas var būt arī ļoti kluss instruments.

- Tas nozīmē, ka arī izmērā tas ir liels instruments?

- Jā gan! Manā augumā! Tā ir diezgan skaļa, bet, kā jau es teicu, var būt arī ļoti delikāta; to var spēlēt baznīcā, bet uz tās var spēlēt arī deju mūziku. Ļoti daudzveidīgs instruments. Un, kā jau teicu, arfa ir ļoti nozīmīga spāņu kultūrā, tāpēc, protams, mani kā baroka interpretu saista gan šī zeme, gan iespējas. Meksikā saglabājies lielisks repertuārs, pateicoties bibliotēkām. Arī Argentīnā, pateicoties jezuītu priesteriem, saglabājušās senās bibliotēkas. Neparasta mūzika ir no Peru – piemēram, pirmā dienvidamerikāņu opera nāk no Peru, no Limas. Un šī opera tika pavadīta ar ģitārām un arfu. Tādējādi Meksika bija gluži loģiska mana izvēle, kurā virzienā skatīties. Esmu tur bijis daudzkārt, spēlējis kopā ar vietējiem mūziķiem arī tradicionālo mūziku. Tā ir viena no manām iemīļotākajām zemēm!

- Kādus komponistus koncertā dzirdēsim?

- Programma balstīta uz diviem komponistiem. Gaspars Fernandess dzimis Portugālē un vēlāk kļuva Pueblas katedrāles mūzikas direktors. Viņa uzdevums bija katru nedēļu rakstīt vilansiko, īpaši daudz tieši Ziemassvētku laikā. Piemēram, mūsu programmā viens skaņdarbs ir no 1610. gada! Interesanti, ka šis gads ir Monteverdi vesperu laiks, un tajā pašā gadā, kad Monteverdi rakstīja savu baznīcas mūziku Mantujā, Meksikā Fernandess rakstīja savus viljansiko – tāpat kā Bahs rakstīja katrai nedēļai savu kantāti. Viņa vilansiko tika iekombinēta arī deja, tā ka reliģiskie stāsti tika savienoti ar ikdienas dzīvi – baznīca pietuvināja ticības stāstus, darot tos saprotamus vienkāršiem baznīcēniem. Fernandesa mūzika bija ļoti pieprasīta! Viens no katedrāles dziedātājiem viņa manuskriptus pārkopēja un paņēma sev līdzi uz Vahaku. Un tieši tur viņa manuskriptu kopijas arī saglabājušās.

Otrs komponists ir Huans Gutjeress de Padilja, kurš dzimis Spānijā, bet devās uz Meksiku, lai mācītos pie Gaspara Fernandesa, kurš tobrīd jau bija ļoti slavens. Kad viņš devās pelnītā atpūtā, Padilja ieņēma viņa vietu. Baznīca uzskatīja, ka Padiljas mūzika ir tik nozīmīga, ka tā tika pārkopēta lielākajās grāmatās un novietota katedrāles bibliotēkā, kur tā glabājas līdz pat mūsdienām. Padilja bija ļoti aktīvs – dziedāja, komponēja, spēlēja arī daudzus pūšaminstrumentus, kurus pats turklāt arī darināja – tas bija viņa bizness, jo paša darinātos instrumentus viņš izplatīja visā Dienvidamerikā. Tā ka Pueblas katedrāle bija ne tikai kompozīcijas, bet arī instrumentu mākslas centrs.

- Kā radās ideja veidot programmu kopā ar Latvijas Radio kori?

- Kad koris mani uzaicināja sadarboties, piedāvāju dažādas iespējas. Domāju, korim patīk šī mūzika, Meksikas stils, un dziedātājiem patīk spēlēt arī dažādās lomas viljansiko.

- Kā jums pašam patīk sadarbība ar Radio kori?
- Ļoti patīk! Dziedātāji ir lieliski sagatavoti, visu iemācījušies, un ļoti labi dzied kopā – tas ir brīnišķīgs ansamblis!

Protams, viņiem ir pašiem savs dziedāšanas stils, bet redzu, cik viņi ir atvērti jaunām idejām. Dziedātāji patiesi visā jaunajā metas ar ļoti lielu entuziasmu.

- Kad jūs vēl pie mums atgriezīsieties?

- Tiklīdz kā jūs mani ielūgsiet!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti