Šīs āmuriņklavieres izgatavotas 19. gadsimta sākumā vienā no vecākajām un prestižākajām klavierdarbīcām pasaulē. Iegādājoties mūzikas instrumentu, tam bija nepieciešama restaurācija. Lai āmuriņklavieres iegūtu savu īpašo skanējumu, pianistei nācies tās cītīgi iespēlēt.
"Ir piestiprināts koka stienītis, kurš ir garš un iet līdz šejienei," klavieres izrāda čehu pianiste Alena Henigova. "Tad ir maza mehāniska lieta, kas transformē darbību no taustiņa, kuru es nospiežu, uz āmurīti, kurš paceļas uz augšu. Es nevaru to izskaidrot precīzi. Tas ir sarežģīts mehānisms, bet šajā punktā ir atšķirība no mūsdienu klavierēm."
Sākotnēji mūziķe studēja klavierspēli. Apmeklējot pasniedzējas ieteiktu lekciju par klavesīnu, viņa pievērsusies seno laiku mūzikai. Festivāla ietvaros notiekošās meistarklases dod priekšrocību gan skolotājiem, gan arī mūzikas studentiem klātienē iepazīt senos mūzikas instrumentus. Iespējams, šādi rosinās interesi arī Rēzeknes studentiem par seno mūziku.
"Ļoti interesanta ir spēlēšana uz šī instrumenta, jo klaviatūra ir stipri vieglāka nekā parastajās klavierēs," atzīst klavierspēles otrā kursa studente Veronika Ivanova. "Kas attiecas uz skaņu, tā arī ir ļoti interesanta."
"Tā ir tāda reta iespēja redzēt, aptaustīt, paspēlēt, paskatīties instrumentu, kuram ir rakstījuši izcili komponisti, par ko mēs mācāmies," uzsver Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas skolotāja Inese Pāvule. "Bez tādiem iespaidiem mūsu redzesloks būtu daudz šaurāks, aprobežotāks. Varbūt mēs par to uzzinātu pēc daudziem, daudziem gadiem. Mums ir jau vairāki studenti, kas mācās seno mūziku. Senās mūzikas orķestra vadītājs pat varētu teikt, ka viņš varētu orķestrī runāt latgaliski, jo lielākā daļa to saprastu."
11. Baroka dienas Rēzeknē veltītas čehu mūzikai. Klaviermūzikas koncertā tiks atskaņotas čehu komponista Jana Ladislava Duseka kompozīcijas.
