Kultūras ziņas

2019. gads – pasaku gads

Kultūras ziņas

Rīga. 1906. gads. Mīla un revolūcija

Baltijas jūras filharmoniķu "Ziemeļu pulss"

«Baltijas jūras filharmoniķi» atsakās no visa liekā uz skatuves

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Orķestris "Baltijas jūras filharmoniķi" uz skatuves atsakās no visa liekā, laužot priekšstatus par to, kādi ir klasiskās mūzikas koncerti. Otrdien šī gada koncertturnejas laikā orķestris ar savu jaunāko koncertprogrammu "Ziemeļu pulss" uzstājās arī Rīgā, Lielajā ģildē.

Orķestrī igauņu diriģenta un komponista Kristjana Jervi vadībā spēlē desmit dažādu Ziemeļeiropas valstu jaunieši, kuri izraudzīti konkursa kārtībā. Jau vairākas sezonas orķestrantu vidū ir arī ventspilniece Dita Immermane un liepājnieks Dāvis Sedols.

"Mēs esam sākuši spēlēt visu no galvas koncertos. Daļu vai visu programmu. Un nedēļu pirms koncerta, liekas, ka tas ir neiespējami un ka to nevar izdarīt," stāstīja Immermane.

"Priekš manis šis ir ļoti īpašs projekts un orķestris, jo vienmēr, atbraucot šeit, ir īpaša atmosfēra. Kristjans arī ir ļoti labs diriģents, un viņš ļoti labi spēj mūziķus iedvesmot," uzsvēra Sedols.

Koncertā "Ziemeļu pulss" skanēja arī igauņu jaunākās paaudzes dziedātāja Mika Pedajas neparastā balss. Ar sajūsmu zālē tika uzņemts vijolnieka Dāvida Nebela atskaņotais lietuviešu komponista Ģedemina Gelgota vijoļkoncerts. Savas kompozīcijas - meditāciju vijolei ar orķestri “Vientuļais eņģelis” interpretāciju bija ieradies noklausīties arī komponists Pēteris Vasks.    

"Nu, kam tad nepatīk diriģents! Viņš ir jauneklīgs, un es domāju, ka visi mūziķi iet kopā ar viņu, kur vien viņš viņu vedīs. Meklē kādas jaunas formas un jaunus ceļus, kā cilvēkus piesaistīt simfoniskajam orķestrim. Kas ir brīnums, bet daudzi to nesaprot," komentēja Vasks.

Orķestris piedāvā jaunu un neparastu skatījumu uz skaņdarbu izpildījumu simfoniskajā mūzikā. "Baltijas jūras filharmoniķi" ir vienīgais orķestris, kas 70 minūšu ilgo Pētera Čaikovska koncertsvītu “Apburtā princese” atskaņo bez notīm, stāvot kājās un brīvi pārvietojoties pa skatuvi. 

"Šis orķestris nav jāuztver kā dažādu tautību mūziķu apvienība, drīzāk – kā iespēju mašīna, kas traucas uz priekšu piektajā ātrumā pretī brīvībai.

Tas prasa pārvarēt zināmas robežas, atteikties no vispārpieņemtiem priekšstatiem, arī krēsliem un visa liekā uz skatuves. Tādā veidā mēs nojaucam arī mentālās robežas un saprotam – tas, kas šķita grūts, izrādās ir dabisks un vienkāršs," par orķestri stāstīja diriģents Jervi.

Diriģents Jānis Liepiņš, kurš apmeklēja koncertu, norādīja, ka orķestris domā par saviem klausītājiem. "Ir interesantas lietas, ko viņi dara ar šo orķestri. Piemēram, viņi neuzskaņojas. Viņi nāk un uzreiz spēlē, kas man kā klausītājam ir svarīgi. Var uzreiz iegrimt mūzikā. Bet, protams, tam visam ir mīnusi. Vietām kaut kas neskaņojas tik labi. Varbūt, ka to vēl var attīstīt," norādīja Liepiņš.

"Baltijas jūras filharmoniķi" pastāv jau 10 gadus, un ik gadu dažādu valstu mūzikas akadēmijās notiek noklausīšanās, lai piesaistītu arvien jaunus mūziķus. Trešdien, pirms došanās uz Tallinu un Helsinkiem, jauno mūziķu atlase notika Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti