Tāpat gaidāmas tikšanās ar spožiem viesmāksliniekiem, starptautisku konkursu laureātiem. Bet viena no sezonas kulminācijām būs koncerts „Mūsu Operai 100”, kurā piedalīsies vesela slavenu operas mākslinieku plejāde.
Par 100.sezonas pirmo pirmizrādi simboliski izvēlēta Riharda Vāgnera „Klīstošais holandietis”. Šim darbam bijusi īpaša loma mūsu operas vēsturē.
Vāgners to radīja saistībā ar Rīgas periodu, un tieši ar šīs operas iestudējumu 1918.gadā darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa.
Jauno iestudējumu veido režisors Viesturs Kairišs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, kurš stāsta, ka pirmizrādei izraudzīts īpašs solistu sastāvs, ko varētu nodēvēt arī par Baltijas trio:
„Brīnišķīgas balsis, kas saplūdīs kopā gan tīri muzikāli, gan simboliski. Tas ir Egils Siliņš no Latvijas, Ains Angers – slavenākais igauņu bass un Vida Miknevičute, ko mēs ļoti labi pazīstam no pēdējā „Tanheizera” iestudējuma. Protams, arī pašmāju dziedātāji un solisti. Līdz ar to tāds krāšņs sastāvs, sagaidot gan Latvijas simtgadi, gan operas trupas jubileju”.
Baltijas valstu sadarbība turpināsies arī ar oktobra sākumā notiekošajām apmaiņas viesizrādēm starp Latviju un Lietuvu. Mūsu opera Viļņā izrādīs operu „Fausts” un baletus „Pērs Gints” un „Karlsons lido”, savukārt lietuvieši Rīgā divām personībām – Čurļonim un Edītei Piafai – veltītus baletus, kā arī Verdi operu „Dons Karloss”, ko iestudējis ievērojamais vācu režisors Ginters Krēmers.
„Dons Karloss” Lietuvā kļuvis par ļoti nozīmīgu teātra notikumu, saņēmis vairākas mākslas balvas, bet no skatītājiem izpelnījies diametrāli pretējas atsauksmes. Stāsta Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra direktors Jons Sakalausks:
„Verdi „Dons Karloss” ir ļoti aktuāla izrāde par mūsu laiku un mūsu sabiedrību, kas uzdod daudz jautājumu. Konservatīvāk noskaņotiem skatītājiem tā varbūt šķitīs šokējoša savā ziņā, bet manā skatījumā tas ir ļoti augstvērtīgs un kvalitatīvs mākslas darbs. Vēl viena pievienotā vērtība – izrādē Rīgā piedalīsies arī viens solists no Latvijas”.
Simtajā sezonā mūsu Baltajā namā gaidāmas četru operu un trīs baletu pirmizrādes.
Viens no baletiem taps pēc Dimā meistardarba „Trīs musketieri” motīviem un tādējādi – kā saka Aivars Leimanis – dos lielisku iespēju sevi parādīt pašai jaunākajai baletdejotāju paaudzei:
„Baletā nepārtraukti notiek paaudžu maiņas, ir ienākusi ļoti spēcīga, jauna dejotāju paaudze, ļoti tehniski vīrieši – dejotāji, nu, viņiem jādod darbs, un „Trīs musketieros” ir septiņas vīriešu lomas, tā kā viņiem būs kur sevi parādīt”.
Operu jauniestudējumos šoreiz dominēs darbi, kas Latvijā vai nu redzēti ļoti sen vai arī vispār nekad nav iestudēti. To vidū būs Pučīni operas „Bezdelīga” koncertuzvedums, kā arī Montemeci viencēliena opera „Burvestība”, kas ir liels retums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, jo vienīgo pirmizrādi piedzīvojusi pirms aptuveni 60 gadiem Veronas arēnā, Itālijā. Operu iestudēs Aiks Karapetjans un Jānis Liepiņš.
Radošā komanda no Francijas savukārt mūsu Baltajā namā veidos Pulenka operu „Karmelīšu dialogi”, kas arī līdz šim Latvijā nekad nav iestudēta un vēsta par karmelīšu mūķenēm, kuru dzīve aprāvās uz ešafota Franču revolūcijas laikā.
Pulenka operu „Karmelīšu dialogi” iestudēs franču režisors Vensāns Busārs, tas būs stāsts par ticību un uzupurēšanos un piedāvās neierastu skatu uz Franču revolūciju, stāsta operas direktors Zigmars Liepiņš:
„Mēs vienmēr Franču revolūciju rādās kā progresīvu notikumu, bet ir arī savādāks rakurss, kā uz šo revolūciju paskatīties. Šī izrāde vēl bez tam ir interesanta ar to, ka pašās beigās šajā izrādē ir ārkārtīgi slavens fragments, kur 12 mūķenēm tiek giljotinētas galvas, un, kā teica šī iestudējuma režisors – tā ir skaistākā iedomājamā mūzika, kas tiek spēlēta nāvessoda izpildīšanas laikā”.
„Karmelīšu dialogi” būs viens no noslēdzošajiem operas sezonas notikumiem, bet sezonu atklās šovakar ar koncertu, kas savā ziņā jau sniegs ieskatu turpmāk gaidāmajos notikumos, kā arī atskatīsies uz iepriekšējo sezonu spožākajām virsotnēm.
